Paramalaghumañjūṣā. Sanskrit text extracted by Michaël Meyer (https://michaelmeyer.fr) from the following: † Edwin Mahaffey Gerow (ed., trans.). Nāgeśa. Paramalaghumañjūṣā. La Très petite corbeille. Revised by Lyne Bansat-Boudon and Sylvain Brocquet. Bulletin d'études indiennes 37. Paris: Association française pour les études indiennes, 2015. File created 2025-11-28. Two editions were used by the author: Baroda = Pt. Kālikāprasāda Śukla (ed., comm.). Paramalaghumañjūṣā of Śrī Nāgeśa Bhaṭṭa. M. S. University of Baroda Research Series 7. Baroda: Baroda Sanskrit Mahavidyalaya, 1961. HSG = Pt. Sadāśivaśāstrī (ed.) and Pt. Nityānandapantaparvatīya (comm.). The Parama Laghu Mañjuṣā of Nāgeśa Bhaṭṭa. Haridāsa Saṃskṛta Granthamālā 43. Benares: Chowkhamba, 1946. Numbers within brackets [] match the Baroda edition. They indicate the end of each page. Paragraphs are separated with two line feeds. Verse lines are separated with a single line feed. Block quotations are indented with a tabulation character. Inline quotations are surrounded with the characters «». Editor notes (in French) are surrounded with braces {}. The characters [] {} «» are not used for any other purpose than those indicated above. --- śivaṃ natvā hi nāgeśenānindyā paramālaghuḥ| vaiyākaraṇasiddhāntamañjūṣaiṣā viracyate || tatra varṇapadavākyabhedena sphoṭas tridhā [8] tatrāpi jātivyaktibhedena punaḥ ṣoḍhā | akhaṇḍapadasphoṭo 'khaṇḍavākyasphoṭaś ceti saṅkalanayā 'ṣṭau sphoṭāḥ [9] tatra vākyasphoṭo mukhyaḥ, tasyaiva loke 'rthabodhakatvāt tenaivārthasamāpteś ceti [10] tad āha nyāyabhāṣyakāraḥ «padasamūho vākyam arthasamāptau» iti | asya samartham iti śeṣaḥ [11] tatra prativākyaṃ saṅketagrahāsambhavād vākyānvākhyānasya laghūpāyenāśakyatvāc ca kalpanayā padāni pravibhajya pade prakṛtipratyayabhāgān pravibhajya kalpitābhyām anvayavyatirekābhyāṃ tattadarthavibhāgaṃ śāstramātraviṣayaṃ parikalpayanti smācāryāḥ [12-13] tatra śāstraprakriyānirvāhako varṇasphoṭaḥ | prakṛtipratyayās tattadarthavācakā eveti tadarthaḥ | upasarganipātadhātvādivibhāgo 'pi kālpanikaḥ | sthānino lādaya ādeśās tibādayaḥ kalpitā eva | tatra ṛṣibhiḥ sthānināṃ kalpitā arthāḥ kaṇṭharaveṇaivoktāḥ | ādeśānāṃ tu sthānyarthābhidhānasamarthasyaivādeśatā iti bhāṣyāt te 'rthāḥ, evaṃ ca sthānināṃ vācakatvam ādeśānāṃ veti vicāro niṣphala eva | kalpitavācakatvasyobhayatra sattvāt | mukhyaṃ vācakatvaṃ tu kalpanayā bodhitasamudāyarūpe pade vākye vā, lokānāṃ tata evārthabodhāt [14-15] «upeyapratipattyarthā upāyā avyavasthitāḥ» [16-17] iti nyāyena vyākaraṇabhedena sthānibhede 'pi na kṣatiḥ, deśabhedena lipibhedavad iti dik | tatra «pratyakṣānumānopamānaśabdāḥ pramāṇāni» iti gautamasūtre [18-21] śabdaś cāptopadeśarūpaḥ pramāṇam | āpto nāmānubhavena vastutattvasya kārtsnyena niścayavān [22-25] rāgādivaśād api nānyathāvādī yaḥ sa iti carake patañjaliḥ [26] taddharmāvacchinnaviṣayakaśābdabuddhitvāvacchinnaṃ prati taddharmāvacchinnanirūpitavṛttiviśiṣṭajñānaṃ hetuḥ | ata eva nāgṛhītavṛttikasya śābdabodhaḥ | ata eva ca «na hi guḍa ity ukte madhuratvaṃ prakāratayā gamyate» iti samarthasūtrabhāṣyaṃ saṃgacchate | guḍādiśabdena guḍatvajātyavacchinno guḍapadavācya ity eva bodho jātiprakārakaḥ [27] madhuratvaṃ tu guḍo madhura aikṣavatvād ity anumānarūpamānāntaragamyam | viśeṣyaviśeṣaṇabhāvavyatyāsena gṛhītaśaktikasya{gṛhita: éd. Baroda.} puṃso ghaṭapadād ghaṭatvaviśiṣṭabodhavāraṇāya taddharmāvacchinneti [28-29] jñāne vṛttivaiśiṣṭyaṃ ca svaviṣayakodbuddhasaṃskārasāmānādhikaraṇyasvāśrayapadaviṣayakatvobhayasaṃbandhena bodhyam [30] ato nāgṛhītavṛttikasya, nāpi vismṛtavṛttikasya, nāpi tatpadam ajānato, nāpi ghaṭapadāśrayatvenopasthitākaśasya, nāpi janakatayopasthitacaitrādeś ca bodhaḥ [31] saṃskārakalpikā ca vṛttismṛtir eva śābdabuddhir eva vety anyad etat | sā ca vṛttis tridhā śaktir lakṣaṇā vyañjanā ca [32] tatra śaktiḥ kaḥ padārtha iti cet | atra tārkikāḥ | «asmāc chabdād ayam artho bodhavyaḥ» ityākārā, «idaṃ padam imam arthaṃ bodhayatu» ity ākārā veśvarecchā śaktiḥ, laghavāt | saiva saṃketaḥ saṃbandhaḥ | śakter yadyapi viṣayatvalakṣaṇaḥ saṃbandhaḥ pade 'rthe bodhe ca tathāpi bodhaniṣṭhaḥ janyatānirūpitajanakatāvattvena śaktiviṣayo vācakaḥ, padajanyabodhaviṣayatvena śaktiviṣayo vācya iti nātiprasaṅgaḥ [33-34] yady api prathamaṃ śaktigraho vākya eva tathāpy āvāpodvāpābhyāṃ śāstrakṛtkalpitābhyāṃ tattatpadaśaktigraha ity āhuḥ | tan na | icchāyāḥ saṃbandhinor āśrayatāniyāmakatvābhāvena saṃbandhatvāsaṃbhavāt [35-36] «saṃbandho hi saṃbandhidvayabhinnatve sati dviṣṭhatve ca sati āśrayatayā viśiṣṭabuddhiniyāmakaḥ» ity abhiyuktavyavahārāt | yathā ghaṭavad bhūtalam ityādau saṃyogarūpaḥ saṃbandhaḥ saṃbandhibhyāṃ bhinno dviṣṭho ghaṭanirūpitasaṃyogāśrayo bhūtalam iti viśiṣṭabuddhiniyāmakaś ca, nātra tathā ghaṭaśabda icchāvān, tadartho vā icchāvān iti vyavahāraḥ | tasmāt padapadārthayoḥ saṃbandhāntaram eva śaktiḥ vācyavācakabhāvāparaparyāyā tadgrāhakañ cetaretarādhyāsamūlakaṃ tādātmyam [37] tad eva saṃbandhaḥ | ubhayanirūpitatādātmyavān ubhaya ity arthapadayor vyavahārāt | śakter api kāryajanakatve saṃbandhasyaiva niyāmakatvāt | dīpādigataprakāśakatvaśaktāv api ālokaviṣayasaṃbandhe saty eva vastuprakāśakatvaṃ nānyatheti dṛṣṭatvāt [38] tad uktaṃ hariṇā upakāraḥ sa yatrāsti dharmas tatrānugamyate | uktīnām apy asau śaktir guṇānām apy asau guṇaḥ || upakāraḥ | upakāryopakārakayor bodhaśaktyor upakārasvabhāvaḥ saṃbandho yatrāsti tatra dharmaḥ śaktirūpaḥ kāryaṃ dṛṣṭvānumīyate | asau saṃbandhaḥ śaktīnām api kāryajanane upakārakaḥ guṇānām api dravyāśritatvaniyāmaka iti helarājaḥ | sa saṃbandhaḥ pade vākye ca | tad āha nyāyabhāṣyakāraḥ | samayajñānārthaṃ cedaṃ padalakṣaṇāyā vāco 'nvākhyānaṃ vyākaraṇam, vākyalakṣaṇāyā vāco 'rthalakṣaṇam iti | anena padeṣv iva vākyeṣv apīśvarasamaya iti spaṣṭam evoktam | tasmād itaretarādhyāsaḥ saṅketas tanmūlakaṃ tādātmyañ ca saṃbandha iti saṅghātārthaḥ [39] tad uktaṃ pātañjalabhāṣye saṃketas tu padārthayor itaretarādhyāsarūpaḥ smṛtyātmako yo yaṃ śabdaḥ so 'rtho yo 'rthaḥ sa śabdaḥ iti | smṛtyātmaka ity anena jñātasyaiva saṃketasya śaktibodhakatvaṃ darśitam [40] ukta īśvarasaṃketa eva śaktir iti naiyāyikamataṃ na yuktam | ayam etacchakyaḥ atrāsya śaktiḥ ity asya saṃketasya śaktitaḥ pārthakyena prasiddhatvāt | ata eva nyāyavācaspatye uktam | sargādibhuvāṃ{svargādibhuvām, éd. HSG.} maharṣidevatānām īśvareṇa sākṣād eva kṛtaḥ saṃketas tadvyavahārāc cāsmadādīnām api sugrahas tatsaṃketaḥ iti | tasya ca tādātmyasya nirūpakatvena vivakṣito 'rthaḥ śakyaḥ, āśrayatvena vivakṣitaḥ śabdaḥ śakta ity ucyate | śabdārthayos tādātmyād eva ślokam aśṛṇod athārthaṃ vadati{śṛṇoti arthaṃ vadati, éd. Baroda; śṛṇod iti arthaṃ vadati, éd. HSG.} ityādi vyavahāraḥ [41] «om ity ekākṣaraṃ brahma», «rāmeti dvyakṣaraṃ nāma mānabhaṅgaḥ pinākinaḥ» «vṛddhir ādaic» iti śaktigrāhakaśrutismṛtiviṣaye sāmānādhikaraṇyena prayogāś ca | tādātmyaṃ ca tadbhinnatve sati tadabhedena pratīyamānatvam iti bhedābhedasamaniyatam | abhedasyādhyastatvāc ca na tayor virodhaḥ | yat tu tārkikāḥ | śabdārthayos tādātmyasvīkāre madhuśabdoccāraṇe mukhe mādhuryarasāsvādāpattiḥ, vahniśabdoccarāṇe mukhe dāhāpattir ity āhuḥ | tan na | bhedhābhedasyopapāditatvāt | vastuto bauddha evārthaḥ śakyaḥ padam api [42] sphoṭātmakaṃ prasiddham, tayos tādātmyam | tatra bauddhe vahnyādāv arthe dāhādiśaktimattvābhāvāt | ata eva śabdajñānānupātī vastuśūnyo vikalpaḥ iti vikalpasūtraṃ saṃgacchate | śabdajñānamātreṇānupātī buddhāv anupatanaśīlo vastuśūnyaḥ bāhyārtharāhitaḥ viśeṣeṇa kalpyata iti vikalpaḥ, buddhiparikalpita iti tadarthaḥ | ata eva eṣa vandhyāsuto yāti khapuṣpakṛtaśekharaḥ | kūrmakṣīracaye snātaḥ śaśaśṛṅgadhanurdharaḥ || ity atra vandhyāsūtādīnāṃ bāhyārthaśūnyatve 'pi buddhiparikalpitaṃ vandhyāsutaśabdabāhyārtham ādāyārthavattvāt prātipadikatvam | anyathārthavattvābhāvena prātipadikatvābhāvāt svādyutpattir na syāt | yat tu śaśaśṛṅgam ity atra śṛṅge śaśiyatvabhrama iti tārkikair uktam [43] tan na | śaśaśabdavācyajantudarśanarūpabādhe sati śaśaśṛṅgaṃ nāstīti vākye śaśaśṛṅgam ity asya prātipadikatvānāpatteḥ | arthapadayos tādātmyāt tattadarthatādātmyāpannaḥ śabdo bhinna iti hetor arthabhedāc cchabdabheda iti vyavahāraḥ [44] sā ca śaktis sādhusv ivāpabhraṃśeṣv api, śaktigrāhakaśiromaṇer vyavahārasya tulyatvāt | vyavahāradarśanena ca pūrvajanmānubhūtaśaktismaraṇam | ata eva bālānāṃ tiraścāṃ cānvayabodhaḥ | na hi teṣāṃ tadaiva tatsaṃbhavaḥ | yat tu tārkikāḥ | asādhuśabdena sādhusmaraṇadvārā 'rthabodhaḥ ity āhuḥ | tan na | sādhusmaraṇaṃ vinā 'pi bodhānubhavāt [45] tadvācakasādhuśabdam ajānatāṃ bodhānāpatteś ca | na ca śaktibhramād bodho 'sādhuśabdeṣv iti vācyam | nissandehapratyayasya bādhakaṃ vinā bhramatvāyogāt | ata eva strīśūdrabālādīnām uccārite sādhāv arthasaṃśaye tadapabhraṃśenārthanirṇayaḥ | ata eva samānāyām arthāvagatāu śabdaiś cāpaśabdaiś ca śāstreṇa dharmaniyamaḥ iti bhāṣyam [46], vācakatvāviśeṣe 'pi niyamaḥ puṇyapāpayoḥ iti harikārikā ca saṃgacchate | ata evāryamlecchādhikaraṇaṃ saṃgacchate | tatra hi yady api āryā yavaśabdaṃ dīrghaśūke prayuñjate, mlecchās tu priyaṅgau [47] prayuñjate, tam eva ca budhyante, tathāpy āryaprasiddher balavattvād vede dīrghaśukaparataiveti siddhāntitam | tava tu mlecchabodhasya śaktibhramamūlakatvena bhrāntiviṣayarajatajñānasyeva mlecchaprasiddher vastvasādhutayā ''āryamlecchaprasiddhyoḥ kasyā balavattvam iti vicārāsaṃgatiḥ spaṣṭaiva | sādhutvaṃ ca vyākaraṇānvākhyeyatvaṃ puṇyajanakatāvacchedakadharmavattvaṃ vā | tadbhinnatvam asādhutvam [48] sā ca śaktis tridhā, rūḍhir yogo yogarūḍhiś ca | śāstrakalpitāvayavārthabhānābhāve samudāyārthanirūpitaśaktī rūḍhiḥ, yathā maṇinūpurādau | śāstrakalpitāvayavārthanirūpitā śaktir yogaḥ, yathā pācakādau [49] śāstrakalpitāvayavārthānvitaviśeṣyabhūtārthanirūpitā śaktir yogarūḍhiḥ, yathā paṅkajapade | tatra paṅkajakartṛ padmam iti bodhāt | padme 'nupapattipratisandhānaṃ saṃbandhapratisandhānaṃ ca vinā na lakṣaṇāvasaraḥ, kvacit tātparyagrāhakavaśāt kevalarūḍhyarthasya ca bodhaḥ, bhūmau paṅkajam utpannaṃ kahlārakairavamukheṣv api paṅkajeṣu ityādau | spaṣṭaṃ cedam ārthād iti sūtre bhāṣye | aśvagandhādipadam oṣadhiviśeṣe rūḍham, aśvasaṃbandhigandhavattayā vājiśālābodhe yaugikam | idaṃ yaugikarūḍham ity ucyate | evaṃ maṇḍapapadaṃ gṛhaviśeṣe rūḍhaṃ, maṇḍapānakartari yaugikam | saiṣā śaktiḥ saṃyogādibhir nānārtheṣu niyamyate | tad uktaṃ hariṇā [50] saṃyogo viprayogaś ca sāhacaryaṃ virodhitā arthaḥ prakaraṇaṃ liṅgaṃ śabdasyānyasya sannidhiḥ sāmarthyam aucitī deśaḥ kālo vyaktiḥ svarādayaḥ śabdārthasyānavacchede viśeṣasmṛtihetavaḥ iti | ete saṃyogādayo nānārtheṣu śabdeṣu śabdārthasyānavacchede sandehe tadapākaraṇadvārā viśeṣārthanirṇāyakā iti tadarthaḥ [51] saṃyogaviprayogayor udāharaṇe «savatsā dhenur» «avatsā dhenur» iti | sāhacaryasya «rāmalakṣmaṇāv» iti | sāhacaryaṃ sadṛśayor eva sahaprayoga iti niyamāt | rāmārjunagatis tayor ityādau virodhe na tat [52] «añjalinā juhoti», «añjalinā sūryam upatiṣṭhate» ity atra juhotītyādipadārthavaśād añjalipadasya tattadākārāñjaliparatvam | «saindhavam ānaya» ityādau prakaraṇena tat | «aktāḥ śarkara upadadhāti» ityādau «tejo vai ghṛtam» iti ghṛtastutirūpāl liṅgād aktā ity asya ghṛtasādhanakāñjanaparatvam | «rāmo jāmadagnyaḥ» iti jāmadagnyapadasannidhānād rāmaḥ paraśurāmaḥ | «abhirūpāya kanyā deyā» ityādau abhirūpatarāyeti sāmarthyāt pratīyate yaś ca nimbaṃ paraśunā yaś cainaṃ madhusarpiṣā yaś cainaṃ gandhamālyādyaiḥ sarvasya kaṭur eva saḥ ity atraucityāt | paraṣunety asya chedanārthatvam | madhusarpiṣā ity asya secanārthatvam, gandhmālyādyair ity asya pūjanārthatvam | «bhāty atra parameśvaraḥ» ity atra rājadhānīrūpadeśāt parameśvarapadaṃ rājabodhakam | «citrabhānur bhāti» ity ādau rātrāv agnau divā sūrye | vyaktir liṅgam | «mitro bhāti» «mitraṃ bhāti» ityādāv ādau sūryo 'ntye suhṛt | «sthūlapṛṣatīm» ityādau svarāt tatpuruṣabahuvrīhyarthanirṇayaḥ | iti śaktinirūpaṇam [53] nanu lakṣaṇā kaḥ padārtha iti cet | atra tārkikāḥ | svaśakyasaṃbandho lakṣaṇā | sā ca dvidhā, gauṇī śuddhā ca | svanirūpitasādṛśyādhikaraṇatvasaṃbandhena śakyasaṃbandhyarthapratipādikā gauṇī | tadatiriktasaṃbandhena śakyasaṃbandhyarthapratipādikā śuddhā | prakārāntareṇāpi sā dvidhā | ajahatsvārthā jahatsvārthā ca [54] svārthasaṃvalitaparārthābhidhāyikā 'jahatsvārthā | tena chatriṇo yānti, kuntān praveśaya, yaṣṭīḥ praveśaya, kākebhyo dadhi rakṣyatām ityādau chatrisahitasenā, kuntāstrasahitapuruṣa, yaṣṭisahitapuruṣa, kākasahitasarvadadhyupaghātakabodhaḥ | svārthaparityāgenetarārthābhidhāyikā 'ntyā | tatparityāgaś ca śakyārthasya lakṣyārthānvayinā 'nanvayitvam | tena gāṃ vāhīkaṃ pāṭhayetyādau gosadṛśalakṣaṇāyām api na gos tadanvayipāṭhanakriyānvayitvam | sā ca lakṣaṇā tātsthyādinimittikā | tad āha | tātsthyāt tathaiva tāddharmyāt tatsāmīpyāt tathaiva ca tatsāhacaryāt tādarthyāj jñeyā vai lakṣaṇā budhaiḥ tātsthyān mañcā hasanti grāmaḥ palāyitaḥ | tāddharmyāt siṃho māṇavakaḥ | gaur vāhīkaḥ{vāhikaḥ, éd. HSG.} | tatsāmīpyād gaṅgāyāṃ ghoṣaḥ | tatsāhacaryād yaṣṭīḥ praveśaya [55] tādarthyād indrārthā sthūṇā indraḥ | anvayādyanupapattipratisandhānañ ca lakṣaṇābījam [56] vastutas tu tātparyānupapattipratisandhānam eva tadbījam | anyathā gaṅgāyāṃ ghoṣa ityādau ghoṣādipade eva makarādilakṣaṇāpattis tāvatā 'py anvayānupapattiparihārāt{anyathānuppattiparihārāt, éd. HSG.} | gaṅgāyāṃ pāpī gacchatīty ādau gaṅgāpadasya narake lakṣaṇāpatteś ca | asmākaṃ tu bhūtapūrvapāpāvacchinnalakṣakatve tātparyān na doṣaḥ | «nakṣatraṃ{nakṣaghnaṃ, éd. HSG.} dṛṣṭvā vācaṃ visṛjed» ity atrānvayasaṃbhave 'pi tātparyānupapattyaiva lakṣaṇāsvīkārāt | ekānugamakasvīkāreṇa nirvāhe 'nekānugamakasvīkāre gauravāc ca [57] viśiṣṭārthabodhakaśabdasya padārthaikadeśe lakṣaṇāyāṃ jahadajahallakṣaṇeti vyavaharanti vṛddhāḥ | vākyārthe kiñcid aṃśaparityāgaḥ kiñcid aṃśaparigrahaś ca | atra grāmaikadeśe paṭaikadeśe ca dagdhe grāmo dagdhaḥ paṭo dagdhaḥ iti vyavahāraḥ | «tat tvam asi» ity atra sarvajñatvālpajñatvayos tyāgaḥ śuddhacaitanyayor abhedānvayaḥ [58-59] svabodhyasaṃbandho lakṣaṇeti kecit | gambhīrāyāṃ nadyāṃ ghoṣa ityādy anurodhāt | tathā hi na tatra gambhīrapadaṃ tīralakṣakaṃ nadyām ity ananvayāpatteḥ | na hi tīraṃ nadī | ata eva na nadīpade 'pi | gambhīrapadārthānanvayāt | na hi tīraṃ gambhīram | na ca pratyekaṃ padadvaye sā, viśiṣṭanadībodhānāpatteḥ | tasmāt samudāyabodhyagambhīratvaviśiṣṭanadīpadārthaḥ, tatsaṃbandho lakṣaṇeti | dvirephapadasya svalakṣyabhramaraśabdavācyārthe lakṣāṇāyāṃ lakṣitalakṣaṇeti vyavahāraḥ [60] svabodhapadavācyatvaṃ saṃbandhaḥ | prakārāntareṇa sā punar lakṣaṇā dvividhā | tathā hi | «prayojanavatī rūḍhā lakṣaṇā dvividhā» iti | asati prayojane śakyasaṃbandho nirūḍhalakṣaṇā | tvacā jñātam ityādau yathā tvacas tvagindrīye | iyaṃ tu śaktyaparaparyāyaiveti{śavatyaparaparyāyaiveti, éd. Baroda.} bodhyam | gaṅgāyāṃ ghoṣa ity atra tīre gaṅgāgataśaityapāvanatvādipratītiḥ prayojanam | gaur vāhīka ity atra sādṛśyaṃ lakṣyatāvacchedikaṃ gavābhedapratyayaḥ prayojanam | kuntāḥ praviśantīti bhītipalāyamānavākye kuntaviśiṣṭapuruṣe kuntagatataikṣṇyapratītiḥ prayojanam ity āhuḥ [61] tan na | sati tātparye sarve sarvārthavācakā iti bhāṣyāl lakṣaṇāyā abhāvāt vṛttidvayāvacchedakadvayakalpane gauravāt | jaghanyavṛttikalpanāyā anyāyyatvāt | kathaṃ tarhi gaṅgādipadāt tīrapratyayaḥ [62] bhrānto 'si | sati tātparye sarve sarvārthavācakā iti bhāṣyam eva gṛhāṇa | tathā hi śaktir dvidhā prasiddhā 'prasiddhā ca | āmandabuddhivedyatvaṃ prasiddhatvam | sahṛdayahṛdayamātravedyātvam aprasiddhatvam | tatra gaṅgādipadānāṃ pravāhādau prasiddhā śaktiḥ, tīrādau cāprasiddheti kim anupapannam | nanu sarve sarvārthavācakā iti ced brūṣe tarhi ghaṭapadāt paṭapratyayaḥ kiṃ na syād iti cen na | sati tātparye ity uktatvāt tātparyābhāvād iti gṛhāṇa | tātparyaṃ cātra aiśvaraṃ devatāmaharṣilokavṛddhaparamparāto 'smadādibhir labdham iti sarvaṃ surūḍham | nanu vyañjanā kaḥ padārthaḥ | ucyate | mukhyārthabādhanirapekṣabodhajanako mukhyārthasaṃbaddhāsaṃbaddhasādhāraṇaḥ{°saṃbandhāsaṃbandha°, éd. HSG.} prasiddhāprasiddhārthaviṣayako vaktrādivaiśiṣṭyajñānapratibhādyudbuddhaḥ saṃskāraviśeṣo vyañjanā [63] ata eva nipātānāṃ dyotakatvaṃ sphoṭasya vyaṅgyatā ca haryādibhir uktā | dyotakatvaṃ ca svasamabhivyāhṛtapadaniṣṭhaśaktivyañjakatvam iti | vaiyākaraṇānām apy etatsvīkāra āvaśyakaḥ | eṣā ca śabdatadarthapadapadaikadeśavarṇaracanāceṣṭādiṣu sarvatra tathaivānubhavāt | vaktrādivaiśiṣṭyajñānaṃ ca vyaṅgyaviśeṣabodhe sahakārīti na sarvatra tadapekṣety anyatra vistaraḥ [64] yat tu tārkikāḥ lakṣaṇayāiva gatārthā vyañjaneti na sā svīkāryety āhuḥ | tan na lakṣaṇāyā mukhyārthabādhapūrvakalakṣyārthabodhakatvāt | mukhyārthasaṃbaddhārthasyaiva lakṣaṇāyā bodhakatvāt vyañjanāyā atathātvena tadantarbhāvāc ceti dik [65] nanu ko 'yaṃ vṛttyāśrayaḥ śabdaḥ | varṇāḥ pratyekam iti ced, na | dvitīyādivarṇoccāraṇavaiyarthyāpatteḥ | nāpi varṇasamūhaḥ{varṇasaṃghātaḥ, éd. HSG.} | uccaritapradhvaṃsitvena yaugapadyāsaṃbhavāt | abhivyakter utpatter vā kṣaṇasthāyitvāt kṣaṇātmakakālasya{kṣaṇātmakālasya, éd. Baroda.} pratyakṣāyogyatvena tadavacchinnavarṇasyāpy apratyakṣatvāt | uccāraṇādhikaraṇakālottarakālavṛttidhvaṃsapratiyogitvam uccaritapradhvaṃsitvam | «iko yaṇ aci» ityādau «tasminn iti» paribhāṣopaskṛtavākyārthe 'yaṃ pūrvo 'yaṃ para iti naṣṭasya pratyakṣaviṣayedaṃśabdena paurvāparyavyavahārāyogāc ca [66] yat tu tārkikāḥ | varṇānām anityatve 'pi uttarottaravarṇe pūrvapūrvavarṇavattvam avyavahitottaratvasaṃbandhena saṃskāravaśād gṛhyata iti padasya pratyakṣatvāc cchābdabodhaḥ | yad vā pūrvapūrvavarṇajāḥ śabdāḥ śabdajaśabdanyāyena caramavarṇapratyakṣaparyantaṃ jāyamānā eva santīti na padapratyakṣānupapattiḥ | yad vā pūrvapūrvavarṇānubhavajanyasaṃskārasadhrīcīnacaramavarṇānubhavataḥ śābdabodha ity āhuḥ | tan na | ādye 'yaṃ pūrvo 'yaṃ para ity abhilāpāsaṃbhavena avyavahitottaratvasaṃbandhāyogāt | naṣṭavidyamānayor avyavahitottaratvasaṃbandhasya vaktum aśakyatvāc ca | dvitīye śabdajaśabdanyāyena padapratyakṣopapādane 'pi padasyāvidyamānatvena tatra śaktyāśrayatvasya grahānupapatteḥ | avidyamāne āśrayatvāṅgīkāre naṣṭo ghaṭo jalavān ityādyāpatteś ca | tṛtīye yena krameṇānubhavas tenaiva krameṇa tatsaṃskārasthitir ity atra vinigamakābhāvāt «saro raso» «nadī dīna» ityādau viparītasaṃskārodbodhena pratyekam anyārthapratyayāpatteḥ [67] utpattivināśavadvarṇasamudāyarūpapadasya manuṣyādivadbhede «eka indraśabdaḥ kratuśate prādurbhūto yugapat sarvayāgeṣv aṅgaṃ bhavati» iti bhāṣyavirodhāpatteś ca | prādurbhūto 'bhivyaktaḥ | nanu kas tarhi vṛttyāśrayaś śabdaḥ | sa sphoṭātmaka iti gṛhāṇa || nanu ko'yaṃ sphoṭaḥ | ucyate | caturvidhā hi vāg asti, parā paśyantī madhyamā vaikharī ca | tatra mūlādhārasthapavanasaṃskārībhūtā mūlādhārasthā śabdabrahmarūpā spandaśūnyā bindurūpiṇī parā vāg ucyate | nābhiparyantam [68] āgacchatā tena vāyunā 'bhivyaktā manogocarībhūtā paśyantī vāg ucyate | etad dvayaṃ vāgbrahma yogināṃ samādhau nirvikalpakasavikalpakajñānaviṣaya ity ucyate | tato hṛdayaparyantam āgacchatā tena vāyunā 'bhivyaktā tattadarthavācakaśabdasphoṭarūpā śrotragrahaṇāyogyatvena sūkṣmā japādau buddhinirgrāhyā madhyamā vāg ucyate | tata āsyaparyantam āgacchatā tena vāyunordhvam ākrāmatā ca mūrdhānam āhatya parāvṛtya ca tattatsthāneṣv abhivyaktā paraśrotreṇāpi grāhyā vaikharī vāg ucyate | tad āha [69] parā vāg mūlacakrasthā paśyantī nābhisaṃsthitā | hṛdisthā madhyamā jñeyā vaikharī kaṇṭhadeśagā || iti vaikharyā hi kṛto nādaḥ paraśravaṇagocaraḥ | madhyamayā kṛto nādaḥ sphoṭavyañjaka ucyate || iti ca yugapad eva madhyamāvaikharībhyāṃ nāda ucyate | tatra madhyamānādo 'rthavācakasphoṭātmakaśabdavyañjakaḥ | vaikharīnādo dhvaniḥ sakalajanaśrotramātragrāhyo bheryādinādavan nirarthakaḥ | madhyamānādaś ca sūkṣmataraḥ karṇapidhāne japādau ca sūkṣmataravāyuvyaṅgyaḥ śabdabrahmarūpasphoṭavyañjakaś ca | tādṛśamadhyamānādavyaṅgyaḥ śabdaḥ sphoṭātmako brahmarūpo nityaś ca [70] tad āha hariḥ | anādinidhanaṃ brahma śabdatattvaṃ yad akṣaram | vivartate 'rthabhāvena prakriyā jagato yataḥ || iti sa ca yady apy eko 'khaṇḍaś ca tathāpi padaṃ vākyaṃ japākusumādilauhityapītatvādivyañjakoparāgavaśād lohitaḥ pītaḥ sphaṭika iti bhānavad [71] varṇādivyaṅgyaḥ varṇarūpaḥ padarūpo vākyarūpaś ca | yathā ca mukhe maṇikṛpāṇadarpaṇavyañjakopādhivaśād dairghyavartulatvādibhānaṃ tadvat | tad uktam | pade na varṇā vidyante varṇeṣv avayavā na ca vākyāt padānām atyantaṃ praviveko na kaścana kiñca | vyañjakadhvanigatakatvagatvādikaṃ{°dhvanigataṃ katvagatvādikaṃ...: éd. HSG.} sphoṭe bhāsate | bimbagatadharmavaiśiṣṭyenaiva pratibimbasya loke 'vadhāraṇād | vyañjakarūṣitasyaiva{°rūpitasyaiva: éd. HSG.} sphaṭikāder bhānāc ca | yathā caikasyākāśasya ghaṭākāśo mahākāśa ity aupādhiko bhedaḥ, yathā caikasya cetanasyaupādhiko jīveśvarabhedo jīvānāṃ ca parasparaṃ bhedaḥ, evaṃ sphoṭe vyañjakadhvanigatakatvādibhānāt kakāro buddha ity aupādhiko bhedavyavahāraḥ | aupādhiko bheda ity atropādhiḥ ghaṭakatvādibhir{katvādir bhinnaḥ: éd. HSG; ghaṭa om. éd. HSG.} bhinna upadheyas tu ākāśasphoṭādir eka eveti tātparyam | padavākyayos sakhaṇḍatvapakṣe tv antimavarṇavyaṅgyaḥ sphoṭa eka eva | pūrvapūrvavarṇas tu tātparyagrāhakaḥ | nyāyanaye citragur ityādau citrādipadavat [72] dhvanis tu dvividhaḥ | prākṛto vaikṛtaś ca | prakṛtyā 'rthabodhanecchayā svabhāvena vā jātaḥ sphoṭavyañjakaḥ prathamaḥ prākṛtaḥ | tasmāt prākṛtāj jāto vikṛtiviśiṣṭaś cirasthāyī nivartako vaikṛtikaḥ | harir apy āha [73] sphoṭasya grahaṇe hetuḥ prākṛto dhvanir iṣyate || śabdasyordhvam abhivyakter vṛttibhede tu vaikṛtāḥ | dhvanayaḥ samupohante sphoṭātmā tair na bhidyate || iti śabdasyābhivyakter ūrdhvaṃ vaikṛtā dhvanayo jāyante iti śeṣaḥ | vṛttibhede iti | abhyāsārthe drutā vṛttir madhyā vai cintane smṛtā | śiṣyāṇām upadeśārthaṃ vṛttir iṣṭā vilambitā || iti [74] tisṛṣu vṛttiṣu samupohante kāraṇāni bhavanti sphoṭas tu tair na bhidyanta iti tadarthaḥ [75] atredaṃ bodhyam | kenacid ghaṭam ānayeti vaikharīnādaḥ prayuktaḥ, sa kenacic chrotrendriyeṇa gṛhītaḥ, sa nāda indriyadvārā buddhihṛdgatas sann arthabodhakaṃ śabdaṃ svaniṣṭhakatvādinā vyañjayati tasmād arthabodhaḥ | sphuṭaty artho 'smād iti vyutpattyā sphoṭaḥ | uccārayitus tu yugapad eva madhyamāvaikharībhyāṃ{vaikharibhyām: éd. HSG.} nāda utpadyate | tatra vaikharīnādo vahneḥ phūtkārādivan madhyamānādotsāhakaḥ, madhyamānādaḥ sphoṭaṃ vyañjayatīti śīghram eva tato 'rthabodhaḥ | parasya vilambenānubhavasiddhatvāt | ata eva «śrotropalabdhir buddhinirgrāhyaḥ prayogeṇābhijvalita ākāśadeśaḥ śabdaḥ» ityākaragranthas saṃgacchate | katvādinā śrotropalabdhitvaṃ sphoṭātmakapadādirūpeṇa tu buddhinirgrāhyatvaṃ, sa ca prayogeṇa vaikharīrūpeṇābhijvalitaḥ svarūparūṣitaḥ kṛta iti tadarthaḥ | tatrāpi śakyatvasyaiva śaktatāvacchedikāyā varṇapadavākyaniṣṭhajāter vācakatvam | tad uktam [76] anekavyaktyabhivyaṅgyā jātiḥ sphoṭa iti smṛteti | tasmād aṣṭavidhasphoṭātmakaś śabdo vṛttyāśrayaḥ | vastutas tu vākyasphoṭo vākyajātisphoṭa eva vā vṛttyāśrayaḥ | tata eva loke 'rthabodha ityādy uktatvād iti sarvaṃ sustham | iti sphoṭanirūpaṇam || atha śabdabodhasahakārikāraṇāni ākāṅkśā yogyatā āsatti tātparyāṇi | vākyasamayagrāhikā ākāṅkśā | sā caikapadārthajñāne tadarthānvayayogyārthasya yaj jñānaṃ tadviṣayecchā asyānvayyarthaḥ kaḥ ity evaṃrūpā puruṣaniṣṭhaiva [77] tathāpi tasyāḥ svaviṣaye 'rthe āropaḥ | ayam artho 'rthāntaram ākāṅkṣatīti vyavahārāt | idam evābhidhānāparyavasānam ity ucyate | pade tu nāropāḥ, arthabodhottaram evākāṅkṣodayāt | padaṃ sākāṅkṣam iti tu sākāṅkṣārthabodhakam ity arthakam | tad uktaṃ samarthasūtre bhāṣye parasparavyapekṣāṃ sāmarthyam eke | kā punaś śabdayor vyapekṣā na brūmaś śabdayor iti kiṃ tarhi arthayor iti [78] īdṛśajijñāsotthāpakaṃ caikapadārthe 'parapadārthavyatirekaprayuktasyānvayabodhājanakatvasya jñānam iti tadviṣaye tādṛśānvayabodhajanakatve 'py ākāṅkṣeti vyavahāraḥ | yad vā utthāpakatāvisayatānyatarasaṃbandhenobhayasaṃbandhena vā 'rthāntarajijñāsā ākāṅkṣā | ādyam «paśya mṛgo dhāvati» ity atra, darśanārthasya kārakadhāvanākāṅkṣotthāpakatvaṃ dhāvanaṃ tu tadviṣaya eva | antyaṃ tu «pacati [79] taṇḍulaṃ devadattaḥ» ityādau, kriyākārakayor dvayor api parasparaṃ tadutthāpakatvāt tadviṣayatvāc ca | ata eva ghaṭaḥ karmatvam ānayanaṃ kṛtir ity ato ghaṭam ānayetivan nānvayabodhaḥ | ākāṅkṣāvirahāt | ghaṭam ānayeti vibhaktyantākhyātantayor eva sākāṅkṣātvāc ca || yogyatā ca parasparānvayaprayojakadharmavattvam | tena payasā siñcatīti yogyam | asti ca sekānvayaprayojakadravadravyatvaṃ yogyatā jale, kāraṇatvena jalānvayaprayojakārdrīkaraṇatvaṃ yogyatā sekakriyāyām | ata eva vahninā siñcatīti vākyam ayogyam | vahneḥ sekānvayaprayojakadravadravyatvābhāvāt [80] etādṛśasthaleṣu nānvayabodhaḥ kiṃ tu pratyekaṃ padārthabodhamātram iti naiyāyikāḥ | tan na | bauddhārthasyaiva sarvatra bodhaviṣayatvena bādhasyābhāvāt | harir apy āha | «atyantāsaty api hy arthe jñānaṃ śabdaḥ karoti ca» iti | ato vandhyāsutādiśabdānāṃ prātipadikatvaṃ | vahninā siñcatīty ato bodhābhāve [81] tadvākyaprayoktāraṃ prati «adraveṇa vahninā kathaṃ sekaṃ bravīṣi» ity upahāsānāpatteś ca | vākyārthabodhe jāte buddhārthaviṣaye pravṛttis tu na bhavati buddhārthe 'prāmāṇyagrahād ity anyatra vistaraḥ || prakṛtānvayabodhānanukūlapadāvyavadhānam āsattiḥ | «girir agnimān» ityāsannam | anāsannaṃ ca «girir bhuktam agnimān devadattena» iti | āsattir api mandabuddher avilambena śābdabodhe kāraṇam | amandabuddhes tv āsattyabhāve 'pi [82] padārthopasthitāv ākāṅkṣādito 'vilambenaiva bodho bhavatīti na bodhe tasyāḥ kāraṇatvam | dhvanitaṃ cedam na padāntasūtre bhāṣye | sthālyām odanaṃ pacatīty ādau sthālyām ity asyaudanapadena vyavadhāne saty api prakṛtānvayabodhānukūlatvād āsannatvākṣatiḥ | ity āsattinirūpaṇam [83] etad padaṃ vākyaṃ vā etadarthabodhāyoccāraṇīyam itīśvarecchā tātparyam | ata eva sati tātparye sarve sarvārthavācakāḥ iti śābdikanaye ghaṭaśabdāt paṭapratyayo netyādy uktam | nānārthasthale loke tātparyan tu «etat padaṃ vākyaṃ vā etadarthapratyayāya mayoccāryate» iti prayoktur icchārūpam | tātparyaniyāmakaṃ ca loke prakaraṇādikam eva | ato bhojanaprakaraṇe saindhavam ānayety ukte saindhavapadena lavaṇapratyayaḥ, yuddhāvasare 'śvapratyayaḥ | vedavākye caiśvaratātparyād arthabodhaḥ [84] nanu prakaraṇādīnāṃ śaktiniyāmakatve śaktyaiva nirvāhe kin tātparyeṇeti cen na | asmāc chabdād arthadvayaviśeṣyako bodho jāyate, arthadvaye śaktisattvāt | tātparyaṃ tu kveti na jānīma ity anubhavavirodhāt | ata eva ca paya ānayety ukte 'prakaraṇajñasya dugdhaṃ jalaṃ vā āneyam iti praśnaḥ saṃgacchate || atha sakalaśabdamūlabhūtatvād dhātvartho nirūpyate | tatra phalānukūlo yatnasahito vyāpāro dhātvarthaḥ | phalatvaṃ ca taddhātvarthajanyatve sati kartṛpratyayasamabhivyāhāre taddhātvarthaniṣṭhaviśeṣyatānirūpitaprakāratāvattvam | vibhāgajanyasaṃyogādirūpe patatyādidhātvarthe vibhāgasaṃyogayoḥ phalatvavāraṇāyobhayam | karmapratyayasamabhivyāhāre tu phalasya viśeṣyatā | [85] vyāpāratvaṃ ca dhātvarthaphalajanakatve sati dhātuvācyatvaṃ | anukūlatvaṃ saṃsargaḥ | anukūlatvaṃ ca phalaniṣṭhajanyatānirūpitajanakatvam [86-87] bhāvapradhānam ākhyātaṃ sattvapradhānāni nāmāni iti niruktokter vyāpāramukhyaviśeṣyako bodhaḥ | tatra tiṅvācyaṃ saṃkhyāviśiṣtakārakam, kālaś ca vyāpāraviśeṣaṇam [88] pare tu phalavyāpārayoḥ dhātoḥ pṛthakśaktāv uddeśyavidheyabhāvenānvayāpattis tayoḥ syāt | pṛthagupasthitayos tathā anvayasyautsargikatvāt | kiñcaikapade vyutpattidvayakalpane 'tigauravam [89] tathā hi phalaviśeṣaṇakavyāpārabodhe kartṛpratyayasamabhivyāhṛtadhātujanyopasthitiḥ kāraṇam, vyāpāraviśeṣaṇakaphalabodhe karmapratyayasamabhivyāhṛtadhātujanyopasthitiḥ kāraṇam iti kāryakāraṇabhāvadvayakalpanam, dhātor arthadvaye śaktidvayakalpanam, dhātor bodhajanakatvasambandhadvayakalpanaṃ cātigauravam | tasmāt phalāvacchinne vyāpāre, vyāpārāvacchinne phale ca, dhātūnāṃ śaktiḥ, kartṛkarmārthakatattatpratyayasamabhivyāhāraś ca tattadbodhe niyāmaka ity āhuḥ [90] yat tu mīmāṃsakāḥ | phalaṃ dhātvartho vyāpāraḥ pratyayārtha iti vadanti | tan na | «laḥ karmaṇi» ityādisūtravirodhāpatteḥ | na hi tena vyāpārasya pratyayārthatā labhyate | kiñca pacati pakṣyati pakvavān ityādau phūtkārādipratītaye tatrānekapratyayānāṃ śaktikalpanāpekṣayaikasya dhātor eva śaktikalpanocitā | kiñca phūtkārādeḥ pratyayārthatve gacchatīty ādau tatpratītivāraṇāya tadbodhe pacisamabhivyāhārasyāpi kāraṇatvakalpane 'tigauravam [91-92] kiñca sakarmakākarmakavyavahārocchedāpattiḥ | na ca pratyayārthavyāpāravyadhikaraṇaphalavācakatvaṃ sakarmakatvam, tanmate tatsamānādhikaraṇaphalavācakatvam akarmakatvaṃ ca, pratyayārthavyāpārāśrayatvaṃ kartṛtvaṃ, ghaṭaṃ bhāvayatīty ādau ṇijarthavyāpāravyadhikaraṇaphalāśrayatvena ghaṭādeḥ karmatvam iti vācyam | abhidhānānabhidhānavyavasthocchedāpatteḥ | na ca vyāpāreṇāśrayākṣepāt kartur abhidhānam, karmākhyāte ca pradhāṇena phalena svāśrayākṣepāt karmaṇo 'bhidhānam iti vācyam | jātiśaktivāde jatyākṣiptavyakter ivāśrayaprādhānyāpattau «kriyāpradhānam{kriyāpradhānam (les deux éditions), pour la normale bhāvapradhānam.} ākhyātam» iti yāskavaco virodhāpatteḥ [93] kiñca phalasya dhātunā tadāśrayasya cākṣepeṇa lābhasaṃbhavena «laḥ karmaṇi» ity asya vaiyarthyāpatteḥ | karmakartṛkṛtāṃ kārakabhāvanobhayavācakatve gauravāc ca | kiñca bhāvavihitaghañādīnāṃ vyāpārāvācakatve grāmo gamanavān ityādyāpattiḥ | tadvācakatve tenāpi svāśrayākṣepe kartur abhidhānāpattiḥ | kiñca «guruḥ śiṣyābhyāṃ pācayati» ityādau «hetumati ca» iti sūtrabalāt prayojakavyāpārasya ṇijarthatve sthite prayojyavyāpāra ākhyātārtho vācyaḥ [94] evañ ca saṃkhyāyāḥ svavācakākhyātārthavyāpāre 'nvayiny evā 'nvayāc chiṣyābhyām iti dvivacanānāpattiḥ | pācayatīty ekavacanānāpattiś ca | guror anbhidhānena tatra prathamāyā anāpatteś ca | śiṣyaśabdāt tadāpatteś cety anyatra vistaraḥ | sarvakārakānvayitāvacchedakadharmavatī kriyā | tad āha yāvat siddham asiddhaṃ vā sādhyatvenābhidhīyate āśritakramarūpatvāt sā kriyety abhidhīyate || guṇabhūtair avayavaiḥ samūhaḥ kramajanmanām buddhyā prakalpitābhedaḥ kriyeti vyapadiśyate [95] iti bhūvādisūtrasthabhāṣyārthapratipādakaharigranthāt | kramajanmanaṃ vyāpārāṇāṃ samūhaṃ prati guṇabhūtair avayavair yuktaḥ saṅkalanātmikayaikatvabuddhyā prakalpitābhedarūpaḥ samūhaḥ kriyeti vyavahriyata iti dvitīyakārikārthaḥ | atrāvayavāśrayaṃ paurvāparyaṃ samudāyāśrayam ekatvam | kṣaṇanaśvarāṇāṃ vyāpārāṇāṃ vastubhūtasamudāyābhāvāt «buddhyā» ity uktam | pacati pakṣyatītyādav asiddham | apākṣīd ityādau siddham asiddham vā sādhyatvenābhidhīyamānaṃ kriyā | āśriteti yogadarśanaṃ kṛtam avayavānāṃ krameṇotpattyā | ata evāśritakramarūpā kriyeti ādimakārikārthaḥ | ekaikāvayave 'pi samūharūpāropād adhiśrayaṇakāle 'pi pacatīti vyavahāraḥ | tad uktam | ekadeśe samūhe vā vyāpārāṇāṃ pacādayaḥ svabhāvataḥ pravartante tulyarūpaṃ samāśritāḥ || iti [96] atra kecit | siddhatvam kriyāntarākāṅkṣotthapakatāvacchedakavaijātyavattve sati kārakatvena kriyānvayitve sati kārakāntarānvayāyogyatvam | sādhyatvaṃ ca kriyāntarākāṅkṣānutthapakatāvacchedakaṃ sat kārakāntarānvayayogyatāvacchedakarūpavattvam | hirugādyavyayānāṃ sādhyatvābhāve 'pi vācakatvavyavahāras{kriyāvācakatvavyavahārās, éd. HSG.} tu kriyāmātraviśeṣaṇatvāt | tatra siddhatvaṃ pāka ityādau kriyā ghañādivācyam | sādhyatvaṃ tu sarvatraiva dhātupratipādyam | nanu «hariṃ namec cet sukhaṃ yāyāt» ity atra kriyāyā api kriyāntarākāṅkṣatvena siddhatvam astīti cen na | cecchabdasamabhivyāhāreṇākāṅkṣotthāpanād ity āhuḥ [97] vastutaḥ sādhyatvaṃ niṣpādyatvam eva, tadrūpeṇaiva bodhaḥ | spaṣṭaṃ cedam «upapadam atiṅ» ityādau bhāṣye | nanu ghaṭaṃ karotīty ādau dravyasyāpi sādhyatvena pratītir iti cen na | karotipadādisamabhivyāhārāt tathā pratyaye 'pi svato ghaṭādipadād dravyasya siddhatvenaiva pratīteḥ | astibhavativartatividyatīnām arthaḥ sattā | sā cānekakālasthāyinīti kālagatapaurvāparyeṇa kramavatīti tasyāḥ kriyātvam | satteha ātmadhāraṇam [98] sakarmakatvañ ca phalavyadhikaraṇavyāpāravācakatvam | phalasamānādhikaraṇavyāpāravācakatvam akarmakatvam | kvacit tu phalāṃśābhāvād akarmakatvam | yathā 'sty ādau kevalaṃ sattādir evārthaḥ | phalāṃśasya sūkṣmadṛṣṭyā 'py apratīteḥ | «astītyutpannasya sattvasya svarūpadhāraṇarūpāṃ sattām ācaṣṭe» iti niruktokteś ca [99] vastutas tu śabdaśāstrīyakarmasaṃjñakārthānvayyarthakatvaṃ sakarmakatvam | tadananvayyarthakatvam akarmakatvam | tena «adhyāsitā bhūmayaḥ» ityādi siddhiḥ | anvayaś ca pṛthagbuddhena saṃsargarūpaḥ | anvayapadasya tatraiva vyutpatteḥ | tena jīvatīty ādau na doṣaḥ | tatra prāṇādirūpakarmaṇo dhāraṇārthadhātvarthāt pṛthagbodhād iti «supa ātmanaḥ» iti sūtre spaṣṭam | «adhiśīṅsthāsām» ity anena bhūmaya ityādhārasya karmatvam || jānāter viṣayatayā jñānaṃ phalam, ātmamanaḥsaṃyogo vyāpāraḥ | ata eva «mano jānāti» ity upapadyate | ātmā 'trāntaḥkaraṇam, mano 'pi tadvṛttiviśesarūpam | ātmā ātmānaṃ jānātīty ādau antaḥkaraṇāvacchinnaḥ kartā śarīrāvacchinnaṃ karmeti «karmavat» sutre bhāṣye spaṣṭam [100] yat tu āvaraṇabhaṅgo viṣayatā vā phalam, vyāpāras tu jñānam eveti | tan na | karmasthakriyakatvāpatteḥ | tadvyavasthā cettham uktā hariṇā | viśeṣadarśanaṃ yatra kriyā tatra vyavasthitā kriyāvyavasthā tv anyeṣāṃ śabdair eva prakalpitā || iti asyārthaḥ | yatra karmaṇi kartari vā kriyākṛto viśeṣaḥ kaścid dṛśyate, tatra kriyā vyavasthitety ucyate | nanv evaṃ pacyādikartary api śrāmādirūpaviśeṣasya darśanād idam ayuktam | kiñca cintayati paśyatītyādīnāṃ kartṛsthabhāvakatvānu[101]papattiḥ | kartari kriyākṛtaviśeṣābhāvāt | ata āha anyeṣām iti | mate iti śeṣaḥ | yatra karmakartṛsādhārāṇarūpaṃ phalaṃ śabdena pratipādyate, sa kartṛsthabhāvako yathā paśyati ghaṭaṃ, grāmaṃ gacchati, hasatīty ādau | tatra viṣayatāsamavāyābhyāṃ jñānam ubhayaniṣṭham yogaś cobhayaniṣṭhaḥ | evaṃ haso 'pi | na hi viṣayatā ''varaṇabhaṅgāv evam | yatra kartṛvṛttikarmasthaphalaṃ{kartravṛttikarmasthaphalaṃ, éd. Baroda.} sa karmasthabhāvakaḥ | yathā bhinnatīty ādau | na hi dvidhābhavanādi katham api kartṛniṣṭham iti helārājaḥ | tathā cāvaraṇabhaṅgasya viṣayatāyāś ca karmamātraniṣṭhatvāj jānāter api karmasthakriyakatvāpattir ity alam | icchater icchānukūlaṃ jñānam arthaḥ | atītānāgatayor api buddhyupārohāt phalaśalitvam | patir gamivat sakarmakaḥ | narakaṃ patita ityādiprayogāt [102] vibhāgajanyasaṃyogamātraparatve 'karmaka iti | kṛña utpattivyadhikaraṇas tadanukūlo vyāpāro 'rthaḥ | phalamātrārthakatve 'karmakatvāpattir yativat | kiñca karmasthabhāvakatvābhāvāt karmakartari yagādyanāpattiḥ | kṛtir ityādau dhātūnām anekārthatvāt yatnamātre vṛttiḥ | yad vā yatnakṛtiśabdayor api vyāpārasāmānyavācitaiva | ata eva sthālīsthe yatne pacinā kathyamāne sthālī pacati iti «kārake» iti sūtre bhāṣye uktam ity alam | yat tu tārkikāḥ | phalavyāpārau dhātvarthaḥ | lakārāṇāṃ kṛtāv eva śaktir lāghavāt | na tu kartari, kṛtimataḥ kartṛtvena tatra śaktau gauravāt | prathamāntapadenaiva tallābhāc ca | ākhyātārthe dhātvartho viśeṣaṇaṃ prakṛtyarthapratyayārthayoḥ sahārthatve pratyayārthasyaiva prādhānyāt | prathamāntārthe ākhyātārtho viśeṣaṇam [103] anukūlatvam āśrayatvaṃ ca saṃsargaḥ | tathā ca caitraḥ pacatīty ādau viklittyanukūlavyāpārānukūlakṛtimāṃś caitra iti bodhaḥ | ratho gacchatīty ādau rathasyācetanatvāt yatnaśūnyatvena vyāpāre āśrayatve vā ākhyātasya lakṣaṇety āhuḥ || tan na | yuṣmadasmador lakāreṇa sāmānādhikaraṇyābhāvāt puruṣavyavasthā 'nāpatteḥ | pacantaṃ caitraṃ paśya, pacate devadattāya dehīty ādau śatṛśānajādīnām api tibādival lādeśāviśeṣeṇa tebhyaḥ kṛtimātrabodhāpatteś ca | na ceṣṭāpattir āśrayāśrayibhāvena karmaṇi sampradāne ca kṛter anvayād iti vācyam nāmārthayor abhedānvayo vyutpanna iti vyutpattibhaṅgāpatteḥ [104] nanu «phalamukhagauravaṃ na doṣāya» iti nyāyena śatrādīnāṃ kartari śaktiḥ tibādīnāṃ kṛtāv eva iti cet, na | sthāny eva vācako lāghavāt, ādeśānāṃ bahutvena teṣāṃ vācakatve gauravam iti hi tava matam | evaṃ ca tibādīnāṃ śatrādīnāṃ ca sthānismārakatayā lipisthānīyatvam, bodhakas tu lakāra eva | sa ca śatrādyante kartari śaktis tibādyante kathaṃ kṛtiṃ bodhayet | «anyāyaś cānekārthatvam» iti nyāyāt [105] nanu «laḥ karmaṇi» iti sūtre kartṛkarmapade bhāvapradhāne, tathā ca kartṛtvaṃ kṛtiḥ, karmatvaṃ phalam, tayoḥ śaktau sūtrasvarasaḥ | karmapratyayānte pacyate odano devadattenetyādau devadattaniṣṭhakṛtijanyavyāpārajanyaviklittimān odana iti bodhaḥ | «kartari kṛt» iti sūtre tu kartarīti padasya dhārmipradhānatvāt kṛtyāśraye śatrādīnāṃ śaktir iti cet, na | «kartari kṛt» iti sūtre yat kartṛgrahaṇaṃ tasyaiva «laḥ karmaṇi» iti sūtre cakārānukṛṣṭatvena bhāvapradhānatve sūtrasvarasābhāvāt | śatrādīnāṃ «sthānyarthābhidhānasamarthasyaivādeśatvam» iti nyāyena «sthānyarthena nirākāṅkṣatvād ākāṅkṣitavidhānaṃ jyāyaḥ» iti nyāyāt «kartari kṛt» ity anena śaktigrahābhāvāt | anyathā devadattena śayyamāne āsyamāne ca yajñadatto gata ityādau bhāve śānajanāpattiḥ [106] nanu nāmārthayor abhedānvayānurodhāt śatṛśānajādīnāṃ kartari śaktir iti cet, na | pacatikalpaṃ pacatirūpaṃ devadatta ityādyanurodhena tiṅkṣv api kartur eva vācyatvaucityāt | kiñca kṛtivācyatve ratho gacchatīty ādau āśraye lakṣaṇāsvīkāre gauravāpattiḥ | abhihitatvānabhihitatvavyavasthocchedāpattiś ca | na ca «anabhihite» iti sūtrasyānabhihitasaṅkhyāke ity arthavarṇanam iti vācyam | kṛttaddhitasamāsaiḥ saṅkhyābhidhānasyāprasiddhatvāt [107] kiñca yatno 'pi vyāpārasāmānyaṃ dhātuta eva labhyate, sthālīsthe yatne pacinā kathyamāne sthālī pacatīti «kārake» ity adhikārasūtre bhāṣyaprayogād ananyalabhyasyaiva śabdārthatvāt kṛtau śakter uktisaṃbhava eva nety alam | ākhyātārthe dhātvartho viśeṣaṇam ity asya nirākaraṇam avaśiṣyate | tathā hi prakṛtyarthapratyayārthayoḥ sahārthatve pratyayārthasyaiva prādhānyam ity utsargaḥ | pācakaḥ aupagava ity udāharaṇaṃ pākakriyāśrayaḥ upagusaṃbandhyabhinnāpatyam iti pratyayārthasya prādhānyan tayor arthe | tatrāpi pratyayavācyasyaivārthasya prādhānyam | dyotyasya tv aprādhānyam eva | yathā ajā ity atra strītvaviśiṣṭapaśuviśeṣa iti bodhaḥ | tasyotsargasya «bhāvapradhānam ākhyātaṃ sattvapradhānāni nāmāni» iti [108] yāskavacanam apavādaḥ | tenākhyāte tiṅante kriyāyā eva prādhānyaṃ śābdabodhe na{śabdabodhena, éd. HSG.} pratyayārthasyeti bodhyam | yat tu ākhyātapadena tiṅmātragrahaṇād bhāvapradhānam ity atra ṣaṣṭhītatpuruṣāśrayaṇāt pratyayārthaprādhānyam eva phalatīti | tan na | «ākhyātam ākhyātena kriyāsātatye» iti sūtre ākhyātapadena tiṅantasyaiva grahaṇāt | utsargeṇaiva nirvāhe yāskakṛtāpavādavacanavaiyarthyāpatteś ca | tasmāt «bhāvapradhānam» ity atra bahuvrīhiḥ | ākhyātapadena tiṅantasyaiva grahaṇam ity alam | prathamāntārthamukhyaviśeṣyako bodhas tārkikamate iti nirākartum avaśiṣyate [109] tathā hi śābdikamate paśya mṛgo dhāvatīty ādau mṛgakartṛkaṃ dhāvanaṃ dṛśikriyāyāḥ karma, pradhānaṃ dṛśikriyaiva | tathā ca mṛgakartṛkadhāvanakarmakaṃ preraṇāviṣayībhūtaṃ tvatkartṛkaṃ darśanam iti bodhaḥ | tatra mṛgo dhāvatīty atra viśeṣyabhūtadhāvanarūpārthavācakasya dhāvatīty asya prātipadikatvābhāvān na dvitīyā | karmatvan tu saṃsargamaryādayā bhāsate evaṃ pacati bhavatīty atra pacikriyākartṛkā satteti bodhaḥ | pacyādayaḥ kriyā bhavatikriyāyāḥ kartryo bhavantīti bhūvādisūtrasthabhāṣyāt | uktaṃ ca hariṇā{Uniquement dans l'édition HSG. Le vers n'est pas attesté dans les écrits de Bhartṛhari qui nous sont parvenus.} subantaṃ hi yathā 'nekan tiṅantasya viśeṣaṇam tathā hi tiṅantam apy āhus tiṅantasya viśeṣaṇam tārkikamate tu anyadeśasaṃyogānukūladhāvanānukūlakṛtimanmṛgakartṛkaṃ preraṇāviśayībhūtaṃ yad darśanaṃ tadanukūlakṛtimāṃs tvam iti bodhaḥ | tatra viśeṣya[110]bhūtārthavācakamṛgaśabdasya prātipadikatvāt dṛśikriyākarmatvāc ca dvitīyāpattau dhāvantaṃ mṛgaṃ paśyetivat paśya mṛgaṃ dhāvatītyāpatteḥ | aprathamāsamānādhikaraṇe śatṛśānacor nityatvād evaṃ prayogavilayāpatteś ca || nanu viśiṣṭārthavācakasya dhāvati mṛga iti vākyasya karmatve 'pi pṛthaṅmṛga ity asya prātipadikasya karmatvābhāvān na dvitīyeti cet, na | «anabhihite» ity adhikārasūtrapraghaṭṭake abhidhānañ ca tiṅkṛttaddhitasamāsair ity etatparigaṇanapratyākhyānaparabhāṣyarītyā dvitīyā''patteḥ | tathā hi kaṭaṃ bhiṣmaṃ kurv ityādau viśeṣyakaṭaśabdād utpannadvitīyayā karmatvasyoktatvāt viśeṣaṇībhūtabhīṣmaśabdād dvitīyā na syād ataḥ parigaṇanaṃ bhāṣye kṛtam | tatpratyākhyānañ ca sarvakārakāṇāṃ sākṣātsvāśrayadvārā vā aruṇādhikaraṇanyāyena bhāvanānvayasvīkārāt | ata evoktaṃ bhāṣye «kaṭo 'pi [111] karma bhīṣmādayo 'pi» iti | tatra kaṭaniṣṭhakarmatvoktāv api bhīṣmatvādiguṇaviśiṣṭakarmatvānuktes tasmād dvitīyeti tātparyam | ubhayoḥ paścāt parasparam anvayas tu viśeṣyaviśeṣaṇabhāvena | ayam evānvayaḥ pārṣṇika ity ucyate | evam evānvayo 'ruṇādhikaraṇe aruṇayā piṅgākṣyaikahāyanyā somaṃ krīṇāti ity atra krayaṇakriyāyāṃ mīmāṃsakais svīkṛtaḥ | tasmād dhāvati mṛga ity atra ubhayoḥ karmatve dhāvatīty asya prātipadikatvābhāvād viśeṣaṇatvenānyatra nirākāṅkṣatvāc ca dvitīyotpattyabhāve 'pi mṛgaśabdād dvitīyā durvāraivety avehi | śābdikamate tu kriyaviśeṣaṇatvenetarārthe nirākāṅkṣatvād mṛgaśabdān na dvitīyā | tārkikamate tu viśeṣyārthavācakatvāt mṛgaśabdāt rājñaḥ puruṣam ānayetivad dvitīyā durvarety alam ativistareṇa | iti dhātvarthanirṇayaḥ [112] atha nipātārthanirṇayaḥ anubhūyate sukham, sākṣātkriyate gurur ityādau nipātānāṃ dyotakatvenānubhavasākṣātkārarūpaphalayor dhātvarthatvena sakarmakatvam | karmasaṃjñakārthānvayyarthakatvaṃ sakarmakatvam iti niṣkṛṣṭamate 'pi phalāśrayatayā karmasaṃjñakasya dhātvarthaphale evānvayaucityena dyotakatvam āvaśyakam | dyotakatvaṃ ca svasamabhivyāhṛtapadaniṣṭhavṛttyudbodhakatvam | kvacit tu kriyā[113]viśeṣākṣepakatvaṃ dyotakatvam | yathā prādeśaṃ vilikhatīty ādau vartamānakriyākṣepakaḥ{virmāna°, éd. Baroda.} | prādeśaṃ vimāya likhatīty arthāvagamāt | ata eva «atha śabdānuśāsanam» ity atrāthaśabdasya prārambhakriyākṣepakatvaṃ kaiyaṭādyuktaṃ saṃgacchate | kvacit tu saṃbandhaparicchedakatvaṃ dyotakatvam | yathā karmapravacanīyānām | viśiṣṭasya na dhātutvam | apāṭhāt | aḍādy avyavasthāpatteś ca [114] yat tu tārkikāḥ | upasargāṇāṃ dyotakatvaṃ taditaranipātānāṃ vācakatvam «sākṣātpratyakṣatulyayoḥ» iti kośāt | namaḥpadena devāya namaḥ ityādau namaskārārthasya, dānāvasare gave namaḥ ity atra pūjārthasya prasiddhatvāc ca | sakarmakatvañ ca | svasvasamabhivyāhṛtanipātānyatarārthaphalavyadhikaraṇavyāpāravācakatvam | karmatvañ ca svasvasamabhivyāhṛtanipātānyatarārthaphalaśālitvam ity āhuḥ | tan na | vaiṣamye bījābhāvāt, anubhūyate ity anena sākṣātkriyate ity asya samatvāt | nāmārthadhātvarthayor bhedena sākṣādanvayābhāvāt | nipātārthadhātvarthayor anvayasyaivāsaṃbhavāt | nipātārthaphalāśrayatve 'pi dhātvarthānvayaṃ vinā karmatvānupapatteś ca [115] yady api kecic chābdikāḥ | nipātānāṃ vācakatve «śobhanaḥ samuccayaḥ» itivat śobhanaś ca ity āpattiḥ | «ghaṭṣasya samuccayaḥ» itivat «ghaṭasya ca» ity āpattiś cety āhuḥ | tan na | śabdaśaktisvabhāvena nipātaiḥ svārthasya paraviśeṣaṇatvenaiva bodhanena viśeṣaṇānvayāprasaṅgāt | ṣaṣṭhyaprāpteś ca [116] kiñca ghaṭaṃ paṭañ ca paśyetyādau ghaṭam ity asya kriyāyām evānvayaḥ | ata eva tato dvitīyā | ghaṭaṃ samuccayavantaṃ paṭaṃ paśyeti bodhaḥ | samuccayasya pratiyogyākāṅkṣāyāṃ sannihitatvāt ghaṭasya pratiyogitvam, paṭe tu samuccayasya bhedenānvayo na tu paṭasya samuccaya iti kva ṣaṣṭḥyāpādanam | nāmārthayor abhedānvayavyutpattis tu nipātātiriktaviṣayā [117] nipātānām arthavattvam api dyotyārtham ādāyaiva | śaktilakṣaṇādyotatā 'nyatamasaṃbandhena bodhakatvasyaivārthavattvāt | nañsamāse uttarapadārthaprādhānyaṃ dyotyārthāpekṣayaiva | pratiṣṭhate ity atra tiṣṭhatir eva gativācī dhātūnām anekārthatvāt | praśabdas tu tadarthagatyāditvasya dyotakaḥ [118] ata eva dhātuḥ pūrvaṃ sādhanena yujyate paścād upasargeṇeti siddhāntitam | sādhanaṃ kārakaṃ tatprayuktakāryeṇa, upasargeṇa upasargasaṃjñakaśabdena | ata hi bhāṣye pūrvaṃ dhātur upasargeṇa yujyate pāścāt sādhanena iti | naitat sāraṃ pūrvaṃ dhātus sādhanena yujyate pāścād upasargeṇa, sādhanaṃ hi kriyāṃ nirvartayati tām upasargo viśinaṣṭīti | satyam evam etat | yas tv asau dhātūpasargayor abhisaṃbandhas tam abhyantaraṃ kṛtvā dhātuḥ sādhanena yujyate | avaśyaṃ caitad evaṃ vijñeyaṃ yo hy evaṃ manyate pūrvaṃ dhātuḥ sādhanena yujyate pāścād upasargeṇeti tasya āsyate guruṇā ity akarmakaḥ upāsyate guruḥ iti kena [119] sakarmakaḥ syāt | iti hariṇā 'py uktam dhātos sādhanayogyasya bhāvinaḥ prakramād yathā dhātutvaṃ karmabhāvaś ca yathā 'nyad api dṛśyatām || buddhisthād abhisaṃbandhāt tathā dhātūpasargayoḥ abhyantarīkṛto bhedaḥ padakāle prakāśate || iti asyārthaḥ | yathā bhāvisādhanasaṃbandhāśrayaṇena kriyāvācitvam āśritya dhātusaṃjñocyate yathā ca sanpratyaye cikīrṣite bhāvīṣikarmatvam āśrityopakrame eveṣikarmatvam uktam, tathā bhāvyupasargasaṃbandhād upakrame eva viśiṣṭakriyāvācakatvaṃ dṛśyatām | dhātūpasargayoḥ saṃbandhaṃ buddhiviṣayīkṛtyopasargārthakṛto viśeṣo dhātunaivābhyantarīkṛtaḥ padaprayogakāle upasargasaṃbandhe sati prakāśate | śrotur iti śeṣaḥ | upasargayogāt prāg eva dhātunaivopasargārthaviśiṣṭaḥ svārtha ucyate iti tātparyam | pūrvaṃ dhātur upasargeṇeti tu tadarthasya dhātvarthāntarbhāvād vyavahāraḥ | candra iva mukham ityādau candrapadasya svasadṛśe 'prasiddhā śaktir eva lakṣaṇā | «nañivayuktam anyasadṛśādhikaraṇe» iti nyāyāt | ivapadaṃ tātparyagrāhakaṃ | tātparyagrāhakatvaṃ ca svasamabhivyāhṛtapadasyārthāntaraśaktidyotakatvam ity āgatam ivapadasya dyotakatvam [120] yat tu ivārthas sādṛśyam, tatra pratiyogyanuyogibhāvenaiva candramukhayor anvayopapattau kiṃ lakṣaṇayā | tathā ca candrapratiyogikasādṛśyāśrayo mukham iti bodha ity āhuḥ | tan na | candra iva mukhaṃ dṛśyate, candram iva mukhaṃ paśyāmīty ādau candrapadasya mukharūpakarmasāmānādhikaraṇyābhāvād uktānuktatvaprayuktavibhaktyanāpatteḥ ṣaṣṭhyāpatteś ca | pare tv ivaśabdasyopamānatādyotakatvam | upamānatvañ ca | upamānopameyobhayaniṣṭhasādhāraṇadharmavattveneṣaditaraparicchedakatvam | taddharmavattayā paricchedyatvañ copameyatvam | sādhāraṇadharmasaṃbandhāś ca kvacit viśeṣyatayā 'nveti kvacit [121] viśeṣaṇatayā | evaṃ ca candra iva āhlādakaṃ mukham ityādau āhlādakopamānabhūtacandrābhinnam āhlādakaṃ mukham iti bodhaḥ | candra iva mukham āhlādayatīty ādau copamānabhūtacandrakartṛkāhlādābhinno mukhakartṛkāhlāda iti bodhaḥ | idam «upamānāni sāmānyavācanaiḥ» ity atra bhāṣye spaṣṭam ity āhuḥ | nañ dvividhaḥ, paryudāsaḥ prasajyapratiṣedhaś ca | tatrāropaviṣayatvaṃ nañparyudāsadyotyam | āropaviṣayatvadyotakatvañ ca nañaḥ samabhivyāhṛtaghaṭādipadānām āropitapravṛttinimittabodhakatve{āropitavṛttinimittaka°, éd. HSG.} tātparyagrāhakatvam | pravṛttinimittaṃ ghaṭatvabrāhmaṇatvādi{°brāhmaṇatvādī, éd. HSG.} | tasmād abrāhmaṇa ityādau āropitabrāhmaṇatvavān kṣatriyādir iti bodhaḥ | ata evottarapadārthaprādhānyaṃ nañtatpuruṣasyeti pravādas saṃgacchate | ata eva ca atasmai brāhmaṇāya asaḥ [122] śivaḥ ityādau sarvanāmakāryam{sarvanāmakaryyam, éds. HSG et Baroda. Le caractère facultatif prévu par P. 8.4.46 est invoqué à gré par nos éditeurs, le plus souvent, par l'éd. HSG, où l'on peut voir dans la même ligne, paryudāsa et paryyudāsa.} | anyathā gauṇatvān na syāt | pravrttinimittāropas tu sadṛśe eva bhavatīti «paryudāsaḥ sadṛśagrāhī» iti pravādaḥ | paryudāse niṣedhas tv arthaḥ{tv ārthaḥ, éd. Baroda, éd. HSG.} | anyasminn anyadharmāropas tu āhāryajñānarūpaḥ | bādhakālikam icchājanyaṃ jñānam evāhāryam iti vṛddhāḥ | sādṛśyādayas tu prayogopādhayaḥ, paryudāse tv ārthikārthāḥ | tad uktaṃ hariṇā tatsādṛśyam abhāvaś ca tadanyatvaṃ tadalpatā aprāśastyaṃ virodhaś ca nañarthāḥ ṣaṭ prakīrtitāḥ || iti tatsādṛśyaṃ gardabhe 'naśvo 'yam ityādau | abhāvas tu prasajyapratiṣedhe vakṣyate | tadanyatvam amanuṣyaṃ prāṇinam ānayetyādau | tadalpatvam anudarā kanyā ity atra arthāt sthūlatvaniṣedhenodarasyālpatvaṃ gamyate | aprāśastyaṃ brāhmaṇe abrāhmaṇo 'yam iti prayoge | virodhaḥ asuraḥ adharma iti prayoge [123] paryudāsas tu svasamabhivyāhṛtapadena sāmārthyāt samasta eva{prāyaḥ: mot supplémentaire ne figurant que dans quelques manuscrits, éds. Baroda et HSG.} | kvacit tu «yajatiṣu ye yajāmahaṃ karoti nānuyajeṣu» ityādau ghaṭaḥ apaṭo bhavatīty arthake ghaṭo na paṭa ityādau ca samāsavikalpād asamāse 'pi | atrānyonyābhāvaḥ phalito bhavati | prasajyapratiṣedhas tu samasto 'samastaś ceti dvividhaḥ | tatra viśeṣyatayā kriyānvayaniyamāt subantenāsāmarthye 'pi «asūryalalātayoḥ» ityādi jñāpakāt samāsaḥ | tad uktam | prasajyapratiṣedho 'yaṃ kriyayā saha yatra nañ | iti [124-125] atra kriyāpadaṃ guṇasyāpy upalakṣaṇam iti bahavaḥ | ata eva nañsūtre bhāṣye «prasajyāyaṃ kriyāguṇau tataḥ paścān nivṛttiṃ kurute» ity uktam | udāharaṇam «nāsmakam ekaṃ priyam» iti | ekapriyapratiṣedhe bahupriyapratītiḥ | evaṃ «na saṃdehaḥ» «nopalabdhiḥ» ity udāharaṇaṃ guṇasya | saṃdehādīnāṃ guṇatvāt | kriyodāharaṇam «anaci ca» «gehe ghaṭo nāsti» ityādi | tasya samastasya tu atyantābhāva evārthaḥ | asamastasya tu atyantābhāvo 'nyonyābhāvaś ca | tādātmyetarasaṃbandhābhāvo 'nyonyābhāvo bheda ity arthaḥ | «asūryampaśyā rājadārāḥ» «gehe ghaṭo nāsti» «ghaṭo na paṭaḥ» ity udāharaṇāni [126] prāgabhāvapradhvaṃsābhāvau tu na nañdyotyau | tatrātyantābhāvo viśeṣyatayā tiṅantārthakriyānvayy eva | nañarthātyantābhāvaviśeṣyakabodhe tiṅsamabhivyāhṛtadhātujanyopasthiteḥ kāraṇatvāt | tathā ca ghaṭo nāstīty ādau ghaṭakartṛkasattāpratiyogiko 'bhāva iti bodhaḥ | ata evāhaṃ nāsmi tvaṃ nāsīty ādau ghaṭau na sto ghaṭā na santīty ādau ca puruṣavācanavyavasthopapadyate | anyathā yuṣmadādes tiṅsāmānādhikaraṇyābhāvāt madabhāvo 'stīty ādāv iva sā na syāt | asaṃdeha ityādau tu āropitārthakanañaiva samāsaḥ [127-128] atyantābhāvas tu phalita eva | vāyau rūpaṃ nāstīty atra tu tātparyānupapattyā rūpapratiyogikātyantābhāve{rupa°, éd. HSG.} lakṣaṇā | tena vāyvadhikaraṇikā rūpābhāvakartṛkā satteti bodhaḥ | vastutas tu samaniyatābhāvaikyam āśritya phalitārtha evāyam | arūpam astīty arthakaṃ vā tat | etenātyantābhāvaprakārakakriyāviśeṣyako bodha iti tārkikoktam apāstam [129] nanv evaṃ ghaṭasattārūpo 'rthaḥ prathamaṃ buddho nañā nivartayitum aśakyaḥ, sato niṣedhāyogāt, asatas tv asattvād eva nivṛttisiddhyā niṣedho vyarthaḥ | satāṃ ca na niṣedho 'sti so 'satsu ca na vidyate jagaty anena nyāyena nañarthaḥ pralayaṃ gataḥ || iti cen na | bauddho hi śabdo vācakaḥ bauddha evārtho vācya ity uktatvāt buddhisato 'py arthasya nañā bāhyasattāniṣedhāt | buddho sann api ghaṭo bahir nāstīty arthāt | na ca ghaṭāstipadānāṃ yā ghaṭaviṣayā 'stibuddhir jātā sā nañā nivartyate kiṃ bauddhārthasvīkāreṇeti vācyam | buddheś śabdāvācyatvena nañā tanniṣedhāyogāt | etena bauddhārtham asvīkurvanto nañarthabodhāya kaṣṭakalpanāṃ kurvantas tārkikāḥ parāstāḥ | ghaṭo na paṭa ity atra ghaṭapadasya ghaṭapratiyo[130]gikabhedāśraye aprasiddhā śaktir eva lakṣaṇā, nañpadaṃ tātparyagrāhakam | tātparyagrāhakatvaṃ dyotakatvam evety uktam | ata evānyonyābhāvabodhe pratiyogyanuyogipadayoḥ samānavibhaktikatvaṃ niyāmakam iti vṛddhoktaṃ saṃgacchate | yat tu ghaṭapadaṃ ghaṭapratiyogike lākṣaṇikaṃ nañpadaṃ tu bhedavati, ato ghaṭapratiyogikabhedavān paṭa iti bodha iti tārkikair uktam | tan na | bhedavati nañarthe bhedasyaikadeśatvāt tatra ghaṭārthānanvayāpatteḥ | «padarthaḥ padārthenānveti, na tu padārthaikadeśena» iti nyāyāt | padadvaye lakṣaṇāsvīkāre gauravāc ca | bhāṣyamate lakṣaṇāyā nipātānāṃ vācakatvasya ca svīkārābhāvād iti saṃkṣepaḥ [131] evaśabdasyārtho 'vadhāraṇam asaṃbhavaś ca | «evecāniyoge» iti vārttike niyogo 'vadhāraṇaṃ tadabhāvo 'saṃbhava iti kaiyaṭokteḥ | anayor arthayor evaśabdo dytotakaḥ | ata eva taṃ vināpi tadarthapratītiḥ | sarvaṃ vākyaṃ sādhāraṇam iti vṛddhoktaṃ saṃgacchate | lavaṇam evāsau bhuṅkte ityādau prācuryārthakasya, ghaṭa eva prasiddha ityādāv apy arthakasya, kveva bhokṣyase ityādāv asaṃbhavārthakasya ca tasya sattvam ity ālaṃkārikāḥ [132] tac cāvadhāraṇaṃ trividham | viśeṣyasaṃgataivakāre 'nyayogavyavacchedarūpaṃ viśeṣaṇasaṃgataivakāre 'yogavyavacchedarūpam kriyāsaṃgataivakāre 'tyantāyogavyavacchedarūpam | viśeṣye, pārtha eva dhanurdharaḥ [133-134] pārthetaravṛtti yad dhanurdharatvaṃ tādṛśadhanurdharatvavān pārtha iti bodhaḥ | ity anyasmin dhanurdharatvasaṃbandhavyavacchedaḥ | viśeṣaṇe, śaṅkhaḥ pāṇḍura eva | ayogaḥ saṃbandhābhāvaḥ tasya vyavacchedo nivṛttiḥ, dvābhyāṃ niṣedhābhyāṃ prakṛtārthadārḍhyabodhanenāvyabhicaritapāṇḍuratvaguṇavān{prakṛtārthadārḍhyaṃ bodhanena... éd. HSG.} śaṅkha iti bodha ity ayogavyavacchedaḥ | na tu nīla iti phalati | kriyāyāṃ, nīlaṃ sarojaṃ bhavaty eva | atyanto 'tiśayito 'yogaḥ saṃbandhābhāvas tasya vyavacchedo 'bhāvaḥ | tathā ca kadācin nīlatvaguṇavad abhinnaṃ yat sarojaṃ tatkartṛkā satteti bodhaḥ | kadācid anyādṛśaguṇasaṃyuktam ity api gamyate ity atyantāyogavyavacchedaḥ | kvacid evaśabdaṃ vināpi niyamapratītiḥ | tad uktaṃ bhāṣye «abhakṣyo grāmyakukkuṭa ity ukte gamyate etat āraṇyo bhakṣyaḥ» iti | «sarvaṃ vākyaṃ sādhāraṇam»{sārvadhāraṇam, éd. HSG.} iti nyāyāt | ālaṃkārikā api parisaṃkhyā 'laṃkāraprakaraṇe pramāṇāntarena prāptasyaiva vastunaḥ śabdena pratipādanaṃ prayojanāntarābhāvāt svatulyānya[135]vyavacchedaṃ gamayatīti | bhāgavate 'pi loke vyavāyāmiṣamadyasevā nityās tu jantor na hi tatra codanā vyavasthitis teṣu vivāhayajñasurāgrahair āsu nivṛttir iṣṭā || iti vyavāyo maithunam, āmiṣaṃ matsyādi, madyam, eteṣāṃ sevā jantoḥ prāṇimātrasya nityā rāgataḥ prāptāḥ | atas tatra codanāvidhir nāsti | nanv evam «ṛtau bhāryām upeyāt», «hutaśeṣaṃ bhakṣayet», «sautrāmaṇyāṃ surāgrahān gṛhṇāti» ity eteṣāṃ vaiyarthyam | bhāryāṃ vivāhitām | tatrāha vyavasthitir iti | teṣu punaḥ prāpaṇam ity arthaḥ | niyamasyānyanivṛttiphalakatvād āha «āsu nivṛttir iṣṭā» iti | anyeṣv iti śeṣaḥ | tad uktam [136] vidhir atyantam aprāptau niyamaḥ pākṣike sati tatra cānyatra ca prāptau parisaṃkhyeti gīyate || iti «svargakāmo 'śvamedhena yajeta» iti vidhiḥ | kṣutpratighāto yady api śaśakādimāṃsaiḥ śvādimāṃsaiś ca bhavati, tathāpi śaśakādimāṃsair eva kartavya iti parisaṃkhyāyate «pañca pañcanakhā bhakṣyāh» ity anena | nakhavidalanāvahananābhyāṃ vrīher nistuṣīkaraṇaṃ prāptam, tatrāvahananena nistuṣīkaraṇaṃ puṇyajanakam iti [137] «vrīhīn avahanti» ity anena niyamyate | yady api parisaṃkhyāyāṃ niyame ca svārthahāniḥ prāptabādhaḥ parārthakalpanā ceti doṣatrayam, tathāpy ananyagatyā svīkriyate iti vṛddhāḥ | «pañca pañcanakhā» ity asya niyamatvena bhāṣye vyavahṛtatvāt anyanivṛttirūpaphalenaikyāc ca niyamapadena parisaṃkhyā 'pi vyākaraṇe gṛhyata iti saṃkṣepaḥ || atha daśalakārādeśārthāḥ yady api lakārāṇām evārthanirūpaṇaṃ tārkikaiḥ kṛtam, tathāpi «uccārita eva śabdo 'rthapratyāyako nānuccāritaḥ» iti bhāṣyāl loke tathaivānubhavāc ca tadādeśatiṅām artho nirūpyate | «vartamāne laṭ» ityādi vidhāyaka «laḥ karmaṇi» iti śaktigrāhakasūtrāṇām ādeśārthaṃ sthāniny āropya pravṛttiḥ [138] tatra saṃkhyāviśeṣakālaviśeṣakārakaviśeṣabhāvā lādeśamātrasyārthāḥ | tathā hi lādeśasya vartamānakālaḥ śabādisamabhivyāhāre kartā, yakciṇsamabhivyāhāre bhāvakarmaṇī{bhāvakarmaṇi, éd. HSG.}, ubhayasamabhivyāhāre ekatvādisaṃkhyā cārthaḥ | tad āha phalavyāpārayos tatra phale taṅyakciṇādayaḥ vyāpāre śapśnamādyās tu dyotayanty āśrayānvayam || phalavyāpārau tu dhātvarthāv ity uktam eva | tatra tiṅsamabhivyāhāre tadarthasaṃkhyā tadarthakārake viśeṣaṇam | kālas tu vyāpāre | tad āha phalavyāpārayor dhātur āśraye tu tiṅaḥ smṛtāḥ phale pradhānaṃ vyāpāras tiṅarthas tu viśeṣaṇam || tiṅarthaḥ kartā vyāpāre, karma ca phale viśeṣaṇam | «kriyāpradhāna[139]m ākhyātam» iti yāskoktau kriyāpadaṃ karaṇavyutpattyā vyāpāraparaṃ karmavyutpattyā phalaparam iti bodhyam | tathā ca grāmaṃ gacchati caitra ity atraikatvāvacchinnacaitrābhinnakartṛko vartamānakāliko grāmābhinnakarmaniṣṭho yas saṃyogaḥ tadanukūlaḥ vyāpāraḥ, grāmo gamyate maitreṇety atra tu maitrakartṛkavartamānakālikavyāpārajanyo grāmābhinnakarmaniṣṭhaḥ saṃyogaḥ iti ca bodhaḥ [140] vartamānakālatvaṃ ca prārabdhāparisamāptakriyopalakṣitatvam [141] liṭtiṅas tu bhūtānadyatanakālaḥ parokṣatvaṃ ca | śeṣaṃ laḍvat [142] parokṣatvaṃ ca kārake viśeṣaṇaṃ na tu kriyāyām, tasyā atīndriyatvena liṭsūtre bhāṣye pratipādanāt vyabhicārābhāvāt | kṛbhvādyanuprayogasthale kṛbhvasāṃ kriyāsāmānyam arthaḥ āmprakṛtes tu tattatkriyāviśeṣaḥ | sāmānyaviśeṣayor abhedānvayaḥ | akarmakaprakṛtikāmantānuprayuktakṛbhvasām akarmikaiva kriyā | vastutas tu anuprayuktānāṃ kṛbhvasāṃ phalaśūnyakriyāsāmānyavācakatvam eva | sakarmakākarmakatvavyavahāras tu āmprakṛtibhūtadhātor{°dhātār, éd. Baroda.} eveti niṣkarṣaḥ | evañ ca edhāṃcakre caitra ity atra ekatvāvacchinnaparokṣatvāvacchinnacaitrakartṛkā bhūtānadyatanakālādhikaraṇikā vṛddhyabhinnā kriyeti bodhaḥ | parokṣatvaṃ ca sākṣātkṛtam ity etādṛśaviṣayatāśālijñānāviṣayatvam | bhūtānadyatanatvaṃ ca adyatanāṣtapraharīvyatiriktatve sati bhūtatvam | luḍādeśasya tu bhaviṣyadanadyatanā[143]rtho 'dhikaḥ | śeṣaṃ laḍvat | bhaviṣyatvaṃ ca vartamānaprāgabhāvapratiyogikriyopalakṣitatvam | lṛṭtiṅas tu bhaviṣyatsāmānyam arthaḥ | leṭtiṅas tu vidhyādir arthaḥ | «chandasi liṅarthe leṭ» iti sūtrāt | laṭkriyāto leṭo 'ḍāṭāv iti viśeṣaḥ | bhavāti bhavatīti prayogadarśanāt | loṭtiṅas tu vidhyādir arthaḥ | tatrādhīṣṭaṃ satkārapūrvako vyāpāraḥ, āgacchatu bhavān, jalaṃ gṛhṇātu ityādau, sampraśno 'numatiḥ, gacchati cet bhavān gacchaitīty ādau | laṅādeśasya tu bhūtānadyatanatvam adhiko 'rthaḥ | śeṣaṃ laḍvat | liṅādeśasya tu vidhyādir arthaḥ | tatra vidhyādicatuṣṭayānusyūtapravartanātvena caturṇāṃ vācyatā laghavāt | tad uktaṃ hariṇā | asti pravartanārūpam anusyūtaṃ caturṣv api tatraiva liṅ vidhātavyaḥ kiṃ bhedasya vivakṣayā || iti [144] pravartanātvaṃ ca pravṛttijanakajñānaviṣayatāvacchedakatvam, taccheṣṭasādhanatvaiveti tad eva liṅarthaḥ | na tu kṛtisādhyatvaṃ tasya yāgādau lokata eva lābhād ity anyalabhyatvāt | na ca balavadaniṣṭānanubandhitvaṃ dveṣābhāvenānyathāsiddhatvāt, ity anyatra vistaraḥ | luṅādeśasya tu bhūtasāmānyam arthaḥ | bhūtatvaṃ ca vartamānadhvaṃsapratiyogikriyopalakṣitatvam | lṛṅādeśasya tu kriyātipattau gamyamānāyāṃ hetuhetumadbhāve ca gamyamāne bhūtatvaṃ bhaviṣyatvañ cārthaḥ | āpādanā tu gamyamānā | bhūte edhaś ced alapsyata odanam apakṣyat | bhaviṣyati, suvṛṣṭiś ced abhaviṣyat subhikṣam abhaviṣyat iti saṃkṣepaḥ [145] atha naiyāyikānāṃ mate saṃkṣepāl lakārāṇām artho nirūpyate | tatra laḍādilṛṅantā daśa lakārāḥ | tatra lakārasya kartā kālaḥ saṃkhyā ceti trayo 'rthāḥ | tatra karteti pātañjalāḥ | «laḥ karmaṇi ca» iti sūtre [146] cakāreṇa kartuḥ parāmarśāt | kartṛsthāne vyāpāra iti bhāṭṭāḥ | yatna iti naiyāyikāḥ | yuktaṃ caitat | vyāpāratādyapekṣayā lāghavena yatnatvasyaiva śakyatāvacchedakatvāt{śaktatāvacchedakatvāt, éd. Baroda.} | śaktatāvacchedakaṃ{śaktayatāvacchedakam, éd. Baroda.} ca lakārasādhāraṇaṃ latvam eva bhavatīty ādau cādeśenādeśino lasyaiva smaraṇād anvayadhīḥ [147] ādeśeṣu bahuṣu śaktikalpane gauravāt | tadasmaraṇe ca śaktibhramād evānvayadhīḥ | caitro gantā, gato grāmaḥ, ityādau sāmānādhikaraṇyānurodhena yathāyathaṃ kartṛkarmaṇī kṛḍvācye | na caivam «laṭaḥ śatṛśānacau» ity anena śatṛśānacor ādeśatvāt kathaṃ kartari śaktiḥ | ādeśiśaktyā nirvāha evādeśaśaktyakalpanāt | caitraḥ pacann ityādau sāmānādhikaraṇyānurodhād ādeśisaktyā 'nirvāhād atrādeśe 'pi śaktiḥ | iyāṃs tu viśeṣaḥ | latvena yatne śaktiḥ, ātmanepadatvena phale | maitreṇa gamyate grāma ityādau maitravṛttikṛtijanyagamanajanyaphalaśālī grāma ity anvayabodhāt | kṛtiś cātra tṛtīyārthaḥ | janyatvaṃ saṃsargaḥ | maitraḥ kṛtau viśeṣaṇam, sā ca gamane, tac ca phale, tac ca grāme [148] grāmaṃ gacchati maitra ity atra tu grāmavṛttiphalajanakagamanānukūlakṛtimān maitra iti bodhaḥ | phalaṃ ca dvitīyārthaḥ | janakatvaṃ saṃsargaḥ | grāmaś cātra phale viśeṣaṇam, tad gamane, tac ca kṛtau, sā maitre ity viśeṣyaviśeṣaṇabhāvabhedenaiva karmakartṛsthalīyabodhayor viśeṣaḥ | tāvantaḥ padārthās tūbhayatraiva tulyāḥ | maitreṇa gamyate iṣyate, kriyate ghaṭa ityādau tu vṛttis tṛtīyayā, viṣayatā tv ākhyātasyārthaḥ | maitravṛttijñānaviṣayo ghaṭa iti bodhaḥ | ghaṭaṃ jānāti maitra ityādau tu viṣayatā dvitīyayā, āśrayatvaṃ cākhyātasyārthaḥ | ghaṭaviṣayakajñānāśrayo maitra iti bodhaḥ | kālaś cātītavartamānānāgatātmā yathayathaṃ laḍāder arthaḥ | laṭo bhavatīty ādau vartamānatvaṃ, laṅluṅliṭām abhavat abhūt babhūvetyādau bhūtakālaḥ | luṅlṛṭor bhavitā bhaviṣyatīty ādau bhaviṣyatkālaḥ | liṅloḍleṭāṃ bhavet bhavatu āgneyo 'ṣṭākapālo bhavatīty ādau vidhiḥ | saṃkhyā ca kevalārthaḥ [149] leṭas tu chandasy eva prayogaḥ | tatra dīrghatvam api vikalpena, bhavati bhavātīti darśanāt | vyāpārādibodhakena laṭā vartamānatvaṃ vyāpārādāv eva bodhyate | pacatītyādito vartamānapākānukūlavyāpāravān iti bodhaḥ, evam anyatrāpi | vyāpārabodhakākhyātajanyavartamānatvaprakārabodhe ākhyātajanyavyāpāropasthiter{°vyāpāropasthitier, éd. Baroda.} hetutvakalpanān nātiprasaṅgaḥ | vyāpārābodhakajñādhātvādisamabhivyāhṛtākhyātajanyavartamānatvaprakārakabodhe tu tādṛśadhātujanyopasthitir hetuḥ | kāryatākaraṇatāvacchedikā ca pratyāsattyā viṣayataiveti nātiprasaṅgaḥ | jānāti icchati yatate ityādau vartamānatvāśrayajñānāśrayatvādibodhasyaivānubhavikatvāt [150] tatra laṭā śaktyā vartamānatvaṃ lakṣaṇayā''śrayatvaṃ bodhyata iti viśeṣaḥ | laṭā svādhikaraṇakālopādhispanda eva vartamānaḥ pratyāyyate | vartamānasāmīpye vihitena tu svānadhikaraṇasamīpavartī tādṛśakālaḥ | tatrāpi śaktir lakṣaṇā vety anyad etat [151] nanv ekapadopasthitayoḥ{ekadopasthitayoḥ, éd. HSG.} kṛtivartamānayoḥ kathaṃ mitho 'nvayaḥ | tatpadajanyaśābdabodhe padāntarajanyopasthiter hetutvāt | kāryatāvacchedikā ca pratyāsattiḥ prakāratā | karaṇatāvacchedikā ca viśeṣyateti | anyathā haripadārthayoḥ daṇḍenetyādau ca karaṇatvaikatvayor mitho 'nvayāpatteḥ | maivam | tattatpadānyatvasyoktavyutpattau{tattatpadānyatvasyauktavyutpattau, éd. Baroda.} praveśāt | katham anyathaivakārārthayor anyayogavyavacchedayor mitho 'nvayaḥ [152] ghaṭo naśyatīty ādau vartamānotpattikatvaṃ pratiyogitvaṃ ca laḍarthaḥ | ādyaṃ nāśe prakāraḥ, dvitīyaṃ ghaṭe prakāraḥ | vartamānotpattikanāśapratiyogī ghaṭa iti bodhasyānubhavikatvāt | atra ca vṛttidvayasya yugapadbodhakatvaṃ sarvair eṣitavyam | tādṛśotpattikatvapratiyogitvayor arthayor yugapad eva bodhāt | na ca tādṛśotpattikatvam evārtho 'stu | dhātvarthasya nāśasya ghaṭe prātipadikārthe sākṣādanvayāsaṃbhavāt | na ca pratiyogitvam evārtho 'stv iti vācyam | ciranaṣṭe 'pi naśyatīti prasaṅgāt | etenātra vartamānatvam evārtho notpattir ity apāstam [153] kecit tu latvam evātra pratiyogitvasya vṛttyavacchedakaṃ laṭtvaṃ tu tādṛśotpattikatvasya | ekadharmāvacchinnavṛttidvayasyaiva na yugapadbodhakatvam | anyathā daṇḍenetyādau karaṇatvaikatvayor bodho na syād ity āhuḥ | anye tu naśyatīty ādau laṭā nāśasāmagry eva bodhyate | tena na ciranaṣṭe naśyatīti prasaṅgaḥ | ata eva vinaśyattā vināśasāmagrīsānnidhyam ity āhuḥ prāmāṇikāḥ | ākhyātāt kriyāviśeṣyako bodha iti vaiyākaraṇāḥ bhāṭṭāś ca | ādyanaye dhātvarthaḥ kriyā | caitras taṇḍulaṃ pacatīty āditaś caitrakartṛkataṇḍulakarmakapāka iti dhīḥ | antyanaye bhāvanā kriyā pratyayārthaḥ | caitrīyapākakaraṇikā taṇḍulakarmikā bhāvaneti bodhaḥ | prathamāntārthaviśeṣyaka eva bodhaḥ | odanakarmakapākānukūlakṛtimāṃs caitra iti bodha iti naiyāyikāḥ | dvitīyādyarthakarmakaraṇatvādeḥ kriyāyām eva sarvamate 'nvayaḥ | laṅas tu śakyo hyo 'nadyatanakālaḥ | luṅas tu bhūtasāmānyam | bhūtatvaṃ ca vartamānadhvaṃsapratiyogyutpattikatvam, na tu tādṛśapratiyogitvam eva | cirotpa[154]nne 'pi pūrvedyur abhavad iti pratyayāpatteḥ | naṣṭa ityādau nāśe tadanvayāsaṃbhavāc ca | utpattes tu deśakālādāv anvayān na doṣaḥ | abhavad ityādau tu dhātunotpattiḥ pratyāyyate, naṣṭa ityādau tādṛśotpattikatvaṃ pratyayeneti viśeṣaḥ | liṭas tu bhūtakāla eva parokṣatvam apy arthaḥ | ahaṃ cakāretyādiprayogādarśanāt | nanu caivaṃ «ṇal uttamo vā» iti jñāpakāt uttamapuruṣas tatra syād iti vācyam | «supto 'haṃ kila vilalāpa» «matto 'haṃ kila vicacāra» ityādau cittavikṣepādinā pārokṣyam upapādya tatra sūtrasārthakyasaṃbhavāt | tatra ca parokṣatvena pārokṣyasādṛśye tātparyam | «cakre subandhuḥ» iti tu na liṭprayogo 'pi tu tiṅantapratirūpako nipātaḥ | luḍlṛṭos{luṅlṛṭos, éd. HSG.} tu bhaviṣyatkālaḥ | bhaviṣyattvaṃ vartamānaprāgabhāvapratiyogyutpa[155]ttikatvam | utpattau ca deśaviśeṣaḥ kālaviśeṣaś cādhikaraṇatvenānveti | gṛhe ghaṭo bhavitā, adya ghaṭo bhaviṣyatīty ādau dhātunotpattiḥ pratyāyyate, vartamānaprāgabhāvapratiyogitvam āśrayatvaṃ ca pratyayena | gṛhādhikaraṇakavartamānaprāgabhāvapratiyogyutpattyāśrayo ghaṭaḥ, adyatanaprāgabhāvapratiyogyutpattyāśrayo ghaṭa ity anvayabodhāt | vartamānaprāgabhāvapratiyogitvamātrasya luḍādyarthatve śvo gṛhe samutpadya paraśvaḥ prāṅgaṇaṃ gamiṣyati maitre paraśvaḥ prāṅgaṇe maitro bhaviṣyatīti{bhaviṣyatīte, éd. Baroda.} prasaṅgaḥ | kecit tu deśaviśeṣaḥ kālaviśeṣaś ca prāgabhāve pratiyogini cānveti | paraśvaḥ prāṅgaṇe maitro bhaviṣyatīty asya paraśvovṛttiḥ prāṅgaṇavṛttir yaḥ prāgabhāvas tatpratiyogyutpattyāśrayaḥ paraśvovṛttiḥ prāṅgaṇavṛttir maitra{prāṅgaṇavṛttimaitraḥ, éd. HSG.} iti bodhaḥ | tena noktātiprasaṅgaḥ | etena śvobhāvini ghaṭe adya bhaviṣyatīti prasaṅgo{prasaṅgā, éd. HSG.} nirasta ity āhuḥ | naṅkṣyatīty ādau vartamānaprāgabhāvapratiyogyutpattikatvaṃ pratiyogitvaṃ ca pratyayārthaḥ | śvo ghaṭo naṅkṣyatīty ādau śvovṛttiḥ vartamānaprāgabhāvapratiyoginī yotpattis tadāśrayanāśapratiyogī ghaṭa ity anvayabodhaḥ | yat tv atra vartamānaprāgabhāvapratiyogitvam eva pratyayārtha iti tan na | śvobhāvināśake ghaṭe adya naṅkṣyatīti prasaṅgāt [156] pakṣyatīty ādau ādyapākavyaktiprāgabhāvagarbham eva bhaviṣyattvam, pakvavān ityādau caramapākavyaktidhvaṃsagarbham eva bhūtatvaṃ bhāsate | tattatsamabhivyāhārasya tādṛśabodhe hetutvāt | tena pākamadhye kasyāścit pākavyakter anutpāde 'pi kasyāścid atītatve 'pi na pakṣyati pakvavān ityādi prayogaḥ | liṅo vidhir āśīś cārthaḥ | yajetetyādau vidhiḥ, āśīs tu bhūyād ityādau | sā ca śubhāśaṃsanaṃ tadiccheti yāvat | loṭas tu vidhir anumatir vā | gacchatv ity atrānumativiṣayagamanānukūlakṛtimān iti bodhasyānubhavikatvāt | vidhiḥ pravartaneti bhāṭṭāḥ [157] liṅniṣṭho vyāpāraḥ padārthāntaram, liṅpadajñānam eva vā | tasya pravartanātvena jñānaṃ śabdādhīnapravṛttau kāraṇam | liṅśravaṇe ācāryo māṃ pravartayatīti jñānād gavānayanādau pravṛtteḥ | ācāryaniṣṭhapravartanā tv abhiprāyaviśeṣa evety āhuḥ | tan na | stanapānādipravṛttāv iṣṭasādhanatājñānasya hetutāyā āvaśyakatvāt tata evotpattau pravartanājñānasya hetutve mānābhāvāt | svargakāmo yajetetyādau pravartanāviṣayā{pravrtanāviṣayo, éd. Baroda.} yāgakāraṇikā svargakarmikā bhāvaneti bodhasya parair abhyupagamāt pravartanāviṣayatvamātrajñānāt pravṛttyanupapatter āvaśyakasvargasādhanatvādijñānād eva tatra pravṛtteḥ [158] kāryaṃ vidhir iti prābhākarāḥ | svargakāmo yajetetyādau svargakāmaniyojyakaṃ yāgaviṣayakaṃ kāryam iti prāthamiko bodhaḥ | saniyojyakaṃ yāgaviṣayakaṃ [159] sthāyisvargasādhanaṃ kāryam iti dvitīyaḥ | svargakāmaniyojyako yāgaḥ svargakāmakārya iti trtīyaḥ | svargakāmo yāgakarteti caturthaḥ | ahaṃ svargakāmo 'to yāgo matkṛtisādhya iti pañcamaḥ | na ca prathama eva svargakāmakāryo yāga iti bodho 'stu | tathā ca kāryatve eva śaktir na kārye iti vācyam | yāgādikriyāyāṃ niyojyānvayaṃ vinā kāryatvānvayānupapatteḥ | niyojyatvaṃ hi kriyāniṣṭhakāmyasādhanatājñānādhīnamatkāryam iti bodhavattvam | tat tu svargakāmanāviśiṣṭe yogyatāvacchedakatayā bhāsate | ghaṭena jalam āharety atra ghaṭe chidretaratvavat | na ca yāge svargasādhanajñānaṃ vinedṛśaṃ niyojyatvaṃ bhātum arhati | na vā yāge svargasādhanatvaṃ prathamam eva śakyaṃ jñātum | tad dhi sākṣāt paraṃparayā vā | nādyaḥ | āśuvināśino yāgasya kālāntarabhāvini svargarūpaphale sākṣād ahetutvāt | nāntyaḥ | paraṃparāghaṭakāpūrvānupasthiteḥ | ato yāgaviṣayakaṃ kāryam iti prathamabodhād apūrvopasthitau taddvārā yāge svargasādhanatvagrahāt tatra kāryatvabodha ity uktam | niyojyatvaṃ ca padānupasthitam api yogyatayā śābdabodhe bhāsate dvāram ity atra pidhehītivat | pravartakajñānaviṣayo vidhir iti naiyāyikāḥ | pravartakaṃ ca kṛtisādhyatveṣṭasādhanatvabalavadaniṣṭānanubandhitvānāṃ jñānam | atas teṣu liṅśakti[160]trayam | sumeruśṛṅgāharaṇaniṣphalācaraṇamadhuviṣasaṃpṛktānnabhojaneṣu pravṛttivāraṇāya yathāsaṃkhyaṃ trayāṇām eva jñānaṃ pravartakam | yat tu samudite śaktir ekaiveti | tan na | viśeṣyaviśeṣaṇabhāve vinigamakābhāvena triṣv eva pṛthakśakteḥ | evaṃ ca svargakāmo yajetetyādau svargakāmīyo yāgaḥ kṛtisādhyaḥ iṣṭasādhanaṃ balavadaniṣṭānanubandhī ceti bodha ity eke | vastuto nāmārthadhātvarthayor bhedena sākṣādanvayasyāvyutpannatayā tādṛśayāgānukūlakṛtimān svargakāma ity eva bodhaḥ | kṛtisādhyatvaṃ ca pravṛttisādhyatvam | ato na samudrataraṇādau pravṛttiḥ | iṣṭasādhanatvaṃ ceṣṭaniṣṭhasādhyatānirūpakatvam ato na tṛptasya bhojane pravṛttiḥ | balavadaniṣṭānanubandhitvaṃ tu svajanyeṣṭotpattināntarīyakaduḥkhādhikaduḥkhājanakatvam | na hi sukhaṃ duḥkhai[161]r vinā labhyate iti nyāyena nāntarīyakaṃ kiṃcid duḥkham iṣṭotpattāv avaśyaṃbhāvi tadatiriktaduḥkharāhityam eva tattvam | brāhmaṇo na hantavyaḥ ityādau nañaḥ kṛtisādhyatveṣṭasādhanatvaniṣedhe svārasyābhāvāt tena balavadaniṣṭānanubandhitvaniṣedhād brāhmaṇavadho balavadaniṣṭajanaka ity arthaḥ paryavasyati | etena samudite liṅaḥ śaktikalpanam apāstam [162] yady api prakṛtyarthānvitasvārthabodhakatvaṃ pratyayasyeti vyutpattyā nañarthe balavadaniṣṭānanubandhitvānvayo 'saṃbhavī, tathāpy anyathā 'nupapattyā etadatiriktasthale eva sā vyutpattiḥ | ata eva nātirātre ṣoḍaśinaṃ gṛhṇātīty ādau ṣoḍaśigrahaṇābhava iṣṭasādhanam iti bodha iti dīdhitikṛtaḥ | na hantavya ityādau hananābhāvaviṣayakaṃ kāryam iti bodha iti guravaḥ | nanu pacatīty ādau laḍarthavartamānatvāder yatne evānvayān na sā vyutpattiḥ | maivam | yatra pratyayatvaṃ tatra prakṛtyarthānvitasvārthabodhakatvam iti vyāpteḥ | yaḥ pratyayārthaḥ sa prakṛtyarthasya viśeṣyatayā bhāsate iti vyāpteś ca | leṭas tu yacchabdāsamabhivyāhṛtasyaiva vidhir arthaḥ | samidho yajatīty ādau vidhipratyayāt | devāṃś ca yābhir yajate dadāti ca ya evaṃ vidvān amāvāsyāṃ yajate ityādau tad apratyayād iti lṛṅas bhūtatvaṃ kriyātipattiś cārthaḥ | atipattir aniṣpattir āpādanārūpā | sā ca śakyā | sā cāpādanā tarkaḥ | tarkatvaṃ ca mānasatvavyāpyo jātiviśeṣaḥ [163] edhāṃś ced{edhaś ced, supra.} alapsyata odanam apakṣyat ityādau edhakarmako bhūtatvenāpādanāviṣayo yo lābhas tadanukūlakṛtimān odanakarmako bhūtatvenāpādanāviṣayo yaḥ pākas tadanukūlakṛtimāṃś ceti bodhaḥ | bhaviṣyati kriyātipadane 'pi lṛṅ | yadi suvṛṣṭir{suvṛṣṭiś ced, supra.} abhaviṣyat subhikṣam abhaviṣyad iti prayogadarśanāt | bhūtatvabhaviṣyatvayor bodhaniyamas tātparyāt | yadi syād ityādau liṅo 'py āpādanāyāṃ śaktiḥ | yadi nirvahniḥ syāt{yadi nirvahnisyāt, éd. HSG.} tarhi nirdhūmaḥ syād{tarhi nirdhūmasyād, éd. HSG.} ityādau tasyā eva pratīteḥ | lāghavena sthānināṃ vācakatvāt saṃkhyāpi lakārārthaḥ || atha kārakāṇi nirūpyante kartā karma ca karaṇaṃ sampradānaṃ tathaiva ca apādānādhikaraṇam ity āhuḥ kārakāṇi ṣaṭ [164] tatra kriyāniṣpādakatvaṃ kārakatvam | tac ca kartrādīnāṃ ṣaṇṇām api [165] tatra prakṛtadhātuvācyavyāpārāśrayatvaṃ kartṛtvam [166] «dhātunoktakriye nityaṃ kārake kartṛteṣyate»{kartṛtaṣyete, éd. Baroda. Voir Abhyankar, VP, app. IV, p. 361.} iti haryukteḥ | anyakārakaniṣṭho vyāpāras tu na prakṛtadhātuvācyaḥ | yathā vahninā pacatīty atra vahniniṣṭhaḥ prajvalanādiḥ | anyakārakaniṣṭhavyāpārāśrayasya kartṛtvavāraṇāya dhātuvācyeti | tatrokte tu kārakamātre prathamaiva | «tiṅsamānādhikaraṇe prathamā», «abhihite prathamā» iṣti vārtikadvayāt | sūtramate tu kartṛkarmādyarthakapratyayena kartrāder uktatvāt prathamāyāḥ prātipadikārtha evārthaḥ | tasya cākhyātārthakartrādinā 'bhedānvayena prathamārthasya kārakatvam | ata evākhyātārthadvārakakriyānvayāt tadarthasya kriyājanakatvād asyāḥ kārakavibhaktitvena bhāṣye vyavahāraḥ | caitro bhavatīty atra ekatvāvacchinnacaitrābhinnakartṛkaṃ bhavanam iti bodhaḥ | ākhyātakṛtādinā kartrāder abhidhāne 'pi prathamayā 'nudbhūtakartṛtvādiśaktiḥ pratipādyate iti tātparyam | karmākhyāte tu caitreṇa [167] grāmo gamyate ity atra caitrakartṛkavyāpārajanya ekatvāvacchinnagrāmābhinnakarmaniṣṭaḥ saṃyoga iti bodhaḥ | sambodhanaprathamārthasyāpi anuvādyatvenoddeśyatayā yuṣmadarthābhedena vidheyakriyāyām anvayāt kriyājanakatvarūpaṃ kārakatvam | devadatta tvaṃ gacchetyādau abhimukhībhavadevadattābhinnayuṣmadarthoddeśyakapravartanādiviṣayo gamanam iti bodhaḥ | ata eva āśrayo 'vadhir uddeśyaḥ saṃbandhaḥ śaktir eva vā yathāyathaṃ vibhakyarthāḥ supāṃ karmeti bhāṣyataḥ || ity abhiyuktoktam | supāṃ karmādayo 'py arthāḥ saṃkhyā caiva tathā tiṅām iti bhāṣyaṃ ca saṃgacchate | anuktakartrādiṣu tṛtīyādayo vibhaktayaḥ, anabhihitādhikāre tāsāṃ vidhānād ity anyatra vistaraḥ [168] nanu kriyānimittatvaṃ kārakatvam iti svīkāryam iti cen na | caitrasya taṇḍulaṃ pacatīty atra saṃbandhini caitrādāv ativyāpteḥ | anumatyādiprakāśanadvārā saṃpradānāder iva taṇḍulādidvārā saṃbandhino 'pi kriyānimittatvāt | kintu kriyānvitavibhaktyarthānvitatvaṃ{kriyā'nvita°, éd. HSG, éd. Baroda.} kriyānirvartakatvaṃ vā kārakatvam | viśeṣyatayā kriyā suptiṅanyataravibhaktyarthe 'nveti | sa ca viśeṣyatayaiva caitraghaṭādau | ṣaṣṭhyarthasya taṇḍulādināmārthānvitatayā kriyānanvitatvāt{kriyā'nanvitatvāt, éd. HSG, éd. Baroda.} | ata eva ṣaṣṭhyarthasyopapadavibhaktyarthasya ca na kārakatvam, kriyānvayābhāvād iti śābdikāḥ | upapadavibhaktīnām api saṃbandha evārthaḥ | caitrasya pacatīty ādāv api taṇḍulādipadādhyāhāreṇaiva bodhaḥ | ṣaṣṭhyarthasaṃbandhasya nāmārthenaiva kriyāyāḥ karmatvādinaivā sākāṅkṣatvena saṃbandhakriyayor nirākāṅkṣatvāt [169] yat tu kārakāntarāprayojyatve sati kārakacakraprayojakatvaṃ kartṛtvam iti | tan na | sthālī pacati asiś chinattīty ādau sthālyādeḥ kārakacakrāprayojakatvāt kārakāntaraprayojyatvāñ ca tattvaṃ na syād ity alam [170] karmatvaṃ ca prakṛtadhātvarthapradhānībhūtavyāpāraprayojyaprakṛtadhātvarthaphalāśrayatvenoddeśyatvam [171] idam eva karmalakṣaṇe īpsitatamatvam | gāṃ payo dogdhīty ādau payovṛttir yo vibhāgas tadanukūlo vyāpāro govṛttiḥ tadanukūlaś ca gopavṛttiḥ | atra payasaḥ karmatvasiddhaye prayojyatvaniveśaḥ [172] janyatvaniveśe tan na syāt | prayāgāt kāśīṃ gacchatīty atra prayāgasya karmatvavāraṇāya prakṛtadhātvarthaphaleti | na hi vibhāgaḥ prakṛtadhātvarthaḥ kintu nāntarīyakatayā gamane utpadyate | prayāgasya phalatāvacchedakasaṃbandhena phalāśrayatvenānuddeśyatvāt | nanu prakṛtadhātvarthagrahaṇenaivātra vāraṇād uddeśyatvaniveśaḥ kiṃarthaḥ iti cen na | tasyāsādhāraṇaṃ prayojanaṃ kāśīṃ gacchan pathi mṛta iti kāśyāḥ phalāśrayatvābhāve 'pi phalāśrayatvenoddeśyatvasattvāt karmatvam | nanu kāśīṃ gacchati caitre caitraḥ kāśīṃ gacchati na prayāgam iti prayogānupapattiḥ, prayāgasya phalāśrayatvenoddeśyatvābhāvād iti ced, ucyate | karmalakṣaṇe īpsitatamapadasya svārthaviśiṣṭayogyatāviśeṣe lakṣaṇā | tathā ca prakṛtadhātvarthapradhānībhūtavyāpāraprayojyaprakṛtadhātvarthaphalāśrayatvenoddeśyatvayogyatāviśeṣaśālitvaṃ karmatvam [173] tac ca prayāgasyāpy astīti karmatvaṃ tasya sulabham | etena kāryāntaraṃ kurvati caitre kiṃ grāmaṃ gacchati athavā odanaṃ pacatīti praśne na grāmaṃ gacchati naudanaṃ pacatīty ādi prayogā vyākhyātāḥ | yatra tu tāḍanādinā parādhīnatayā viṣabhojanādikaṃ tatra viṣādi tādṛśaphalāśrayatvenoddeśyam eva | ata eva «ātaś ca viṣam īpsitaṃ yad bhakṣayati tāḍanāt» iti bhāṣyaṃ saṃgacchate | etena kaśābhihataḥ kārāgāraṃ gacchatīti vyākhyātam | kālatraye kāśīgamanaśūnye caitre kāśīṃ gacchati caitra iti vāraṇāya viśeṣa iti [174] kāśyāḥ phalāśrayatvenoddeśyatvayogyatāsattve 'pi tadviśeṣābhāvān na karmatvam | tadviśeṣaś ca vyāpārasamakālikas taṭasthajanagamyaḥ | kiñca īdṛśasthale tadviśeṣavattve 'pi niṣedha evānubhavasiddha iti kāśīṃ na gacchatīti kim anupapannam | nanv annaṃ bhakṣayan viṣaṃ bhuṅkte, grāmaṃ gacchaṃs tṛṇaṃ spṛśatīty ādau viṣatṛṇayor uddeśyatvābhāvāt kathaṃ karmatvam iti cec chṛṇu | «tathāyuktam» iti lakṣaṇāntarāt | prakṛtadhātvarthapradhānībhūtavyāpāraprayojyaprakṛtadhātvarthaphalāśrayatvam anīpsitakarmatvam iti tadarthāt | prayāgāt kāśīṃ gacchatīty atra prayāgasya karmatvavāraṇāya prakṛtadhātvarthaphaleti dveṣyodāsīnakarmasaṃgrahārtham idam lakṣaṇam | duhādīnāṃ vyāpāradvayārthakatvapakṣe «akathitaṃ ca» iti vyartham, pūrveṇaiveṣṭasiddheḥ | ekavyāpārabodhakatvapakṣe tu saṃbandhaṣaṣṭhībādhanārtham | tatpakṣe karmasaṃbandhitve sati apādānādiviśeṣāvivakṣitatvam akathitakarmatvam iti trtīyalakṣaṇena gāṃ payo dogdhi ityādau gām ity asya karmatvasiddhir ity anyatra vistaraḥ | yat tu tārkikāḥ | karmatvaṃ tu na karaṇavyāpāravattvam, tad dhi karaṇajanya[175]vyāpāravattvam | dātreṇa dhānyaṃ lunātīty ādau hastādikaraṇajanyavyāpāravati dātrādāv ativyāpteḥ | nāpi kriyājanyaphalaśālitvaṃ tat | caitraś caitraṃ gacchatīty āpatteḥ | saṃyogarūpaphalasyobhayakarmakartṛniṣṭhatvāt | nāpi parasamavetakriyājanyaphalaśālitvaṃ tat | gamipatyoḥ pūrvasmin deśe tyajeś cottarasmin deśe karmatvaprasaṅgāt{karmatvaprasaṅgat, éd. Baroda.} nadī vardhata ityādau avayavopacayarūpavṛddhikriyāyāḥ tīraprāptirūpaphalāśraye tīre karmatvāpatteś ceti | atra brūmaḥ | dhātvarthatāvacchedakaphalaśālitvaṃ karmatvaṃ, tādṛśaphalaṃ ca games saṃyogas tyajer vibhāgaḥ pater adhodeśasaṃyogaḥ | adhodeśarūpakarmaṇo dhātvarthaniviṣṭhatatvād akarmakatvena parṇaṃ vṛkṣād bhūmau patatīti | saṃyogamātraphalapakṣe vṛkṣād bhūmiṃ patatīti | nanu caturthalakṣaṇe 'pi caitraś caitraṃ gacchatīty āpattiḥ tatra hi [176] dhātvarthatāvacchedakaphalaṃ saṃyoga iti cen na | lakṣaṇe vyāpārānadhikaraṇatve satīti viśeṣaṇadānād{viśeṣaṇādānād, éd. HSG.} ity āhuḥ | tan na | kāśīṃ gacchan pathi mṛta ityādau kāśyāḥ, kāśīṃ gacchati na prayāgam{na prayāgabhityādau, éd. Baroda.} ityādau prayāgasya, grāmaṃ na gacchatīty ādau grāmasya ca tādṛśaphalaśālitvābhāvād etasya lakṣaṇasyātra sarvatrāvyāpteḥ | nanu vṛkṣaṃ tyajati khaga ity atra vṛkṣasya vibhāgarūpaphalāśrayatvenāpādānatvam astv iti ced, na | atra hi vibhāgaḥ prakṛtadhātvarthaḥ | yatra ca vibhāgo [177] na prakṛtadhātvarthas tadvibhāgāśrayasyaivāpādānatvam, yathā vṛkṣāt patatīty ādau | yatra ca prakṛtadhātvartho vibhāgas tatrobhayaprāptau «apādānam uttarāṇi kārakāṇi bādhante» bhāṣyayukteḥ karmatvam | anukte karmaṇi ṣaṣṭhīdvitīye, bhāratasya śravaṇam, bhārataṃ śṛṇotīti yathā | sakarmakatvaṃ ca phalavyadhikaraṇavyāpāravācakatvam | phalasamānādhikaraṇavyāpāravācakatvam akarmakatvaṃ | adya devadatto bhavati utpadyata ity arthaḥ | atrotpattirūpaṃ phalaṃ bahirnissaraṇaṃ ca vyāpāraḥ devadattaniṣṭha eva | vyāpāramātravācakatvaṃ vā 'karmakatvaṃ | asti bhavati vidyate vartata ityādi dhātuṣu phalasya sarvair durvijñeyatvāt | sattā hi sthitirūpo vyāpāraviśeṣaḥ | devadatto 'stīty ādau devadattakartṛkā sattety eva bodhāc ca | «phalavyāpārayor dhātuvācakaḥ» iti tu bāhulyābhiprayeṇeti dik | svaniṣṭhavyāpārāvyavadhānena phalaniṣpādakatvaṃ karaṇatvam | idam eva sādhakatamatvam [178] kriyāyāḥ pariniṣpattir yad vyāpārād anantaram vivakṣyate yadā yatra karaṇaṃ tat tadā smṛtam || iti haryukteḥ | kriyāyā ity asya phalātmikāyā ity arthaḥ | rāmeṇa bāṇena hato bālīty ādau dhanurākarṣaṇāder vyāpārasya bāṇavyāpārāt pūrvam api kartari sattvāt | rāmābhinnakartṛniṣṭhavyāpāraprayojyo yo bāṇaniṣṭho vyāpāras tajjanyaṃ yat prāṇaviyogarūpaṃ phalaṃ tadāśrayo bālīti bodhāc ca | rāmo bāṇena bālinaṃ hantīty ādau kartṛpratyaye bāṇavyāpārajanyo yo bāliniṣṭhaḥ prāṇiviyogas tadanukūlo rāmakartṛko vyāpāra iti bodhaḥ [179] arthād rāmavyāpāraprayojyo bāṇavyāpāra iti pārṣṇiko bodhaḥ | kartrādipañcakārakāṇāṃ karaṇatvavāraṇāya vyāpārāvyavadhāneneti dik || kriyāmātrakarmasaṃbandhāya kriyāyām uddeśyaṃ yat{tat, éd. HSG.} kārakaṃ tattvaṃ tat{tat rayé, éd. HSG.} saṃpradānatvam | yathā brāhmaṇāya gāṃ dadātīty ādau dānakriyākarmībhūtagosaṃbandhāya brāhmaṇo dānakriyoddeśyaḥ | gobrāhmaṇayoḥ svasvāmibhāvaḥ saṃbandhaḥ, caitro maitrāya vārtāḥ kathayatīty atra maitravārtayor jñeyajñātṛbhāvaḥ saṃbandhaś ca | yat tu vṛttikāraḥ{vṛttikārāḥ, éd. Baroda.} saṃyak pradīyate yasmai tat saṃpradānam ity anvarthasaṃjñeyam | tathā ca goniṣṭhasvasvatvanivṛttisamānādhikaraṇaparasvatvotpattyanukūlavyāpārarūpakriyoddeśyasya{goniṣṭhatvasvatva°, éd. HSG.} brāhmaṇāder eva saṃpradānatvam | punargrahaṇāya rajakasya vastradāne rajakasya vastraṃ dadātīti saṃbandhasāmānye ṣaṣṭhy evety āhuḥ | tan na | «khaṇḍikopādhyāyaḥ śiṣyāya capeṭāṃ dadāti» iti bhāṣyavirodhāt | «karmaṇā yam abhipraiti» iti sūtravyākhyāvasare bhāṣyakṛtā 'nvarthasaṃjñāyā asvīkārāc ca | ata eva «tad ācakṣvāsurendrāya sa ca yuktaṅ karotu yat» iti saptaśatīślokaḥ saṃgacchate | tasmād rajakāya vastraṃ dadātīty ādi bhavaty eva | atrādhīnīkaraṇe 'rthe dadātiḥ | capeṭāṃ dadātīty atra nyasane 'rthe iti [180] saṃpradānacathurthyartha{°caturtharthaḥ, éd. Baroda.} uddeśyaḥ | tathā ca brāhmaṇoddeśyakaṃ gokarmakaṃ dānam iti [181] bodho maitroddeśyakaṃ vārtākarmakaṃ kathanam iti ca | akarmakakriyoddeśyatvaṃ saṃpradānatvam iti lakṣaṇāntaram | yathā patye śete ityādi | patyuddeśyakaṃ nāyikākartṛkaṃ śayanam iti bodhaḥ | nanu dānādīnāṃ tadarthāt tādarthye caturthyaiva siddhau kiṃ «karmaṇā yam abhipraiti» iti saṃpradānasaṃjñayā, «caturthī saṃpradāne» iti sūtraṃ tu «rucyarthānām» iti viṣaye caturthyartham iti cen na | dānakarmaṇo gavāder brāhmaṇārthatve 'pi dānakriyāyāḥ paralokārthatvāt | ata eva tādarthyacaturthyā dānakarmaṇo gavādeḥ saṃpradānārthatve 'pi dānākriyāyās tadarthatvābhāvena [182] caturthyantārthasya dānakriyāyām anvayānāpattyā kārakatvānāpattir iti helarājaḥ | upakāryopakārakatvasaṃbandhas tādarthyārthaḥ | brāhmaṇāya dadhīty ādau brāhmaṇopakārakaṃ dadhīti bodhād iti dik | tattatkartṛsamavetatattatkriyājanyaprakṛtadhātvavācyavibhāgāśrayatvam apādānatvam | tad evāvadhitvam | vibhāgaś ca na vāstavasaṃbandhapūrvako vāstava [183] eva, kin tu buddhiparikalpitasaṃbandhapūrvako buddhiparikalpito 'pi | māthurāḥ pāṭaliputrakebhyaḥ āḍhyatarā ityādau buddhiparikalpitāpāyāśryaṇenaiva bhāṣye pañcamīsādhanāt | ata eva caitrān maitraḥ sundara ityādir loke prayogaḥ | vṛkṣaṃ tyajati khagaḥ ityādāv apādānatvavāraṇāya prakṛtavācyārthavācyeti | parasparasmān meṣāv apasarata ity atrāpādānatvāya tattatkartr iti | tattatpaśuviśeṣaniṣṭhavyāpārajanyavibhāgāśrayas tattatpaśuviśeṣaḥ | kiṃ ca meṣapadavācyayoḥ paśuviśeṣayoḥ kriyāśrayatvavivakṣā, parasparapadavācyayos tayos tu vibhāgāśrayatvavivakṣaupadhikas tayor bhedaḥ | śabdatvarūpopadhikṛtabhedo{śabdarūpopadhi°, éd. HSG.} 'py arthe gṛhyate | yathā ''tmānam ātmanā vettīty ādau śarīrāvacchinnaṃ kartṛ, antaḥkaraṇāvacchinnaṃ karaṇaṃ, niravacchinnaṃ nirīhaṃ karma | ekasyaiva śabdabhedād bhedaḥ | śabdāliṅgitasyaiva sarvatra bhānāt | tad āha na so 'sti pratyayo loke yaś śabdānugamād ṛte anuviddham iva jñānaṃ sarvaṃ śabdena bhāsate | [184] nanu hy etad aupadhikabhedam ādāyaivātrāpādānatve siddhe kiṃ tattatkartṛsamavetety aneneti cen na | parvatāt patato 'śvāt pataty aśvavāha ityādāv aśvasyāpādānatvāya tatsvīkārāt | nanu vṛkṣāt parṇaṃ patatīty ādau tādṛśaphalāśrayatvāt parṇasyāpy apādānatvaṃ vibhāgasya dviṣṭhatvād iti cet, na | parayā kartṛsaṃjñayā bādhāt | ata eva «apādānam uttarāṇi kārakāṇi bādhante» iti bhāṣyaṃ saṃgacchate | yat tu kēcid gaty anāviṣṭatve sati tajjanyavibhāgāśrayatvam apādānatvam iti [185] tan na | tattadvākye meṣāśvayor apādānatvānāpatteḥ | yad api apasarata iti sṛdhātunā gatidvayasyāpy upādānād ekaniṣṭhāṃ gatiṃ pratītarasyāpādānatvam aviruddham iti | tan na | kriyāyā ēkatvāt | ata eva «na vai tiṅantāny ekaśeṣārambhaṃ prayojayanti kriyāyā ēkatvāt» iti bhāṣyaṃ saṃgacchate [186] pañcamyartho 'vadhiḥ | vṛkṣāvadhikaṃ parṇakartṛkaṃ patanam iti bodhaḥ | parvatāvadhikapatanāśrayābhinnāśvāvadhikam aśvavāhakartṛkaṃ patanam iti bodhaḥ | parasparamēṣāvadhikaṃ dvitvāvacchinnameṣakartṛkam apasaraṇam iti bodha iti dik | kartṛkarmadvārakaphalavyāpārādhāratvam adhikaraṇatvam | yathā sthalyām odanaṃ gṛhe pacatīty ādau karmadvārakaviklittirūpaphalādhāraḥ sthalī, kartṛdvārakavyāpārādhāro gṛham iti | nanu sākṣātkriyādhārayor odanacaitrayor adhikaraṇatvalabdhau parasparayā tadādhārayor gṛhasthālyos tatsaṃjñā tv ayukteti cet, na, paratvāt kartṛkarmasaṃjñābhyāṃ sākṣādādhārībhūte bādhāt | sthālyadhikaraṇikā yā odananiṣṭhā viklittis tadanukūlo gṛhādhikaraṇiko maitrakartṛko vyāpāra iti bodhaḥ [187] tac cādhikaraṇaṃ tridhā | abhivyāpakam aupaśleṣikaṃ vaiṣayikaṃ ceti | tatra sakalāvayavavyāptau vyāpakādhāratvam, yathā tileṣu tailam astīty ādi | upa samīpe śleṣaḥ saṃbandha upaśleṣas tatkṛtam aupaśleṣikam | ata eva «iko yaṇ aci» ityādāv aupaśleṣikādhāre saptamy uktā «saṃhitāyām» iti sūtre bhāṣye | tatrājādisāmīpyam evegādīnām | «yanmāse 'tikrānte dīyate tasya māsa aupaśleṣikam adhikaraṇam, māsikaṃ dhānyam» ity uktam «tatra ca dīyate» iti sūtre bhāṣye | yat tu kaṭe āste ity aupaśleṣikodāharaṇam uktaṃ kaiyaṭena, tad ayuktam, uktabhāṣyavirodhāt [188] etaddvāyātiriktaṃ vaiṣayikam adhikaraṇam | kaṭe āste, jale santi matsyā ityādi | abhivyāpakātiriktaṃ gauṇaṃ adhikaraṇam iti bodhyam | saptamyartho 'dhikaraṇam iti dik | jñāpakakriyāśrayavācakād utpannāyāḥ satsaptamyās tu kriyāntarajñāpakatvam arthaḥ | tatrānirṇītakālikāyāḥ kriyāyā nirṇītakālikā jñāpikā | goṣu duhyamāneṣu gata ityādau goniṣṭhadohanakriyājñāpitagamanāśrayaś caitra iti bodhaḥ [189] kārakaprātipadikārthavyatiriktaḥ svasvāmibhāvādiḥ saṃbandhaḥ ṣaṣṭhyā vācyaḥ | tatra rājñaḥ puruṣa ityādau ṣaṣṭhīvācyasaṃbandhasyāśrayāśrayībhāvasaṃbandhena puruṣe 'nvayaḥ | rājanirūpitasaṃbandhavān puruṣa iti bodhāt | nanu [190] saṃbandhasyobhayaniṣṭhatvāt puruṣaśabdād api ṣaṣṭhyutpattir astv iti cet, na | rājasaṃbandhipuruṣa iti vivakṣāyāṃ rājaśabdād eva ṣaṣṭhī, prakṛtyarthapratyayārthayoḥ pratyayārthasyaiva prādhānyam iti vyutpattyanurodhāt | anyathā tadvivakṣāyāṃ rājā puruṣasyeti puruṣaśabdāt ṣaṣṭhyāṃ puruṣārthaṃ prati ṣaṣṭhyarthasya viśeṣaṇatvāpattyā vyutpattibhaṅgāpatteḥ | ata āha bhedyabhedakayoś caikasaṃbandho 'nyonyam iṣyate dviṣṭho yady api saṃbandhaḥ ṣaṣṭhyutpattis tu bhedakāt || iti | bhedakaḥ saṃbandhanirūpako bhedyaḥ saṃbandhāśrayaḥ | iti ṣat kārakāṇi [191] atha nāmārthaḥ atra mīmāṃsakāḥ | śabdānāṃ jātau śaktir lāghavāt | vyaktīnām ānantyena tatra śaktau gauravāt | «nāgṛhītaviśeṣaṇā buddhir viśeṣya upajāyate» iti nyāyasya viśeṣaṇe śaktir viśeṣye lakṣaṇeti tātparyāt [192] kiñ ca ekasyāṃ vyaktau śaktyupadeśe vyaktyantare tadabhāvena tadbodhāprasaṅgāt | gām ānayetyādāv anvayānupapattyā tadāśrayalakṣakatvena nirvāhaś cety āhuḥ [193] tan na | gotvam astīty arthe 'nvayānupapattyabhāvena{astītty arthe 'nvayā papatyabhāvena, éd. HSG.} gaur astīti prayoge vyaktibhānāpatteḥ | vyaktīnām ānantye 'pi śakyatāvacchedakajāter upalakṣaṇatvena tadaikyena ca tādrśajātyupalakṣitavyaktau śaktisvīkāreṇānantaśaktikalpanāviraheṇāgauravāt [194] lakṣyatāvacchedakatīratvādivat śakyatāvacchedakasyāvācyatve doṣābhāvāt | «nāgṛhīta» iti nyāyasya viśeṣaṇaviśiṣṭaviśeṣyabodhe tātparye 'pi tvaduktatātparye mānābhāvāt | jāter upalakṣakatvena tadāśrayasakalavyaktibodhena vyaktyantarabodhāprasaṅgabhaṅgāc ca | tad āha | ānantye 'pi hi bhāvānām ekaṃ kṛtvopalakṣaṇam śabdaḥ sukarasaṃbandho na ca vyabhicariṣyati [195] yuktaṃ hy etat | śaktigrahaṃ vyākaraṇopamānakośāptavākyād vyavahārataś ca vākyasya śeṣād vivṛter vadanti sānnidhyataḥ siddhapadasya vṛddhāḥ || ity eteṣu śaktigrāhakaśiromaṇir vyavahāro vyaktāv eva śaktam eva grāhayati | gavādipadena loke vyakter eva bodhāt | vastutas tu «na hy ākṛtipadārthakasya dravyaṃ na padārthaḥ...» iti sarūpasūtrabhāṣyād viśiṣṭam eva vācyam, tathaivānubhāvāt anubhavasiddhasyāpalāpānarhatvāt [196] liṅgam api nāmārthaḥ | pratyayānāṃ dyotakatvāt | anyathā vāgupanādādiśabdebhya{vāgupānadādi°, éd. Baroda, éd. HSG.} iyaṃ tava vāg iti strītvabodhānāpatteḥ | ayam iti vyavahāraviṣayatvaṃ puṃstvam | iyam iti vyavahāraviṣayatvaṃ strītvam | idam iti vyavahāraviṣayatvaṃ klībatvam iti vilakṣaṇam śāstrīyaṃ strīpunnapuṃsakatvam | ata eva khaṭvādiśabdavācyasya stanakeśādimattvarūpalaukikastrītvābhāve 'pi tadvācakāṭ ṭābādipratyayaḥ{tadvācakād ābādipratyayaḥ, éd. HSG.} [197] saṃkhyāpi nāmārthaḥ | vibhaktīnāṃ dyotakatvāt | ata eva «ādirñiṭuḍavaḥ» iti sūtre ādir iti bahutve ēkavacanam | vācyatve 'nvayavyatirekābhyāṃ jasaṃ vinā nāmārthabahutvapratītyabhāvāpatteḥ [198] kārakam api prātipadikārtha iti pañcakaṃ prātipadikārthaḥ | nanv anvayavyatirekābhyāṃ pratyayasyaiva tad vācyam iti cet, na | dadhi tiṣṭhati, dadhi paśyety ādau kartrādikārakapratīteḥ pratyayaṃ vināpi siddhatvāt | na ca luptapratyayasmaraṇāt tatpratītir iti vācyam, pratyayalopam ajānato 'pi nāmata eva tatpratīteḥ | viśeṣaṇatayā śabdo 'pi śābdabodhe bhāsate | yudhiṣṭhira āsīd ityādau yudhiṣṭhiraśabdavācyaḥ kaścid āsīd iti bodhāt | na so 'sti pratyayo loke yaḥ śabdānanugamād ṛte anuviddham iva jñānaṃ sarvaṃ śabdena bhāsate || ity abhiyuktokteḥ | grāhyatvaṃ grāhakatvaṃ ca dve śaktī tejaso yathā tathaiva sarvaśabdānām ete pṛthag avasthite || viṣayatvam anādṛtya śabdair nārthaḥ prakāśyate | iti vākyapadīyāc ca [199-200] ata eva «viṣṇum uccāraya» ityādāv arthoccāraṇāsaṃbhavāc chabdapratītiḥ | ata evānukaraṇenānukāryasvarūpapratītiḥ | tathā hi svasadṛśaśabdamātrabodhatātparyakoccāraṇaviṣayatvam anukaraṇatvam | svasadṛśaśabdapratipādyatve sati śabdatvam anukāryatvam | tatrānukāryād anukaraṇaṃ bhidyate iti tayor bhedavivakṣāyām anukāryasvarūpapratipādakatvenārthavattvāt prātipadikatvāt svādividhiḥ | bhedapakṣajñāpakaḥ «bhuvo vug luṅliṭoḥ» ityādi nirdeśaḥ [201] anukāryād anukaraṇam abhinnam ity abhedavivakṣāyāṃ cārthavattvābhāvān na prātipadikatvam, na vā padatvam | abhedapakṣajñāpakas tu «bhū sattāyām» ityādi nirdeśaḥ | prātipadikatvapadatvābhāve 'pi «bhū» ityādi sādhu bhavaty eva [202] nanu «apadaṃ na prayuñjīta» iti bhāṣyād asādhv idam iti cet, na | apadam ity asya hi apariniṣṭhitam ity arthaḥ | pariniṣṭhitatvaṃ ca apravṛttanityavidhyuddeśyatāvacchedakānākrāntatvam | devadatto bhavaty ityādau «tiṅatiṅaḥ» iti nighāte jāte 'tiṅantapadaparatiṅantatvarūpoddeśyatāvacchedakasattve apariniṣṭhitatvavāraṇāya apravṛtteti | «svarati» ityādi vikalpasūtrasya pākṣikapravrttau «seddhā» ityādāv asādhutvavāraṇāya nityavidhīti | abhedapakṣe tu «arthavat» iti sūtrasyārthavattvarūpoddeśyatāvacchedakānākrāntatvāt sūtrāpravṛttāv api «bhū» ityādi pariniṣṭhitam | pariniṣṭhitasādhuśabdau paryāyau | nanv anukaraṇasyānukāryasvarūpabodhakatvasyābhāvena katham anukāryasvarūpapratītir iti cet «sādṛśyākhyasaṃbandhena» iti gṛhāṇa | yathā maitrasadṛśapiṇḍadarśane maitrasmaraṇam | evaṃ bhū ityādy anukaraṇajñāne tādṛśānukāryasya jñānam iti saṅkṣepaḥ | atha samāsādivṛttyarthaḥ vṛttis dvidhā [203] jahatsvārthā 'jahatsvārthā ca | avayavārthanirapekṣatve sati samudāyārthabodhikatvaṃ jahatsvārthatvam | avayavārthasaṃvalitasamudāyārthabodhikatvam ajahatsvārthatvam | rathantaraṃ sāmabhedaḥ, śuśrūṣā sevā iti pūrvasyā udāharaṇam | rājapuruṣa ityādāv antyā | samāsādipañcasu viśiṣṭe eva śaktir na tv avayave | rathantaraṃ saptaparṇaḥ śuśrūṣetyādau avayavārthānubhavābhāvāt | ata eva bhāṣye vyapekṣāpakṣam udbhāvya «athaitasmin vyapekṣāyāṃ sāmarthye yo 'sāv ekārthībhāvakṛto viśeṣaḥ sa vaktavyaḥ» ity uktam | dhavakhadirau niṣkauśāmbiḥ goratho ghṛtaghaṭo guḍadhānāḥ keśacūḍaḥ suvarṇālaṃkāro dvidaśāḥ saptaparṇa ityādau sāhityakrāntayuktapūrṇamiśrasaṅghātavikārasucpratyayalopavīpsādyarthāḥ vācanikā vācyā iti tadbhāṣyāśayaḥ [204] yat tu vyapekṣāvādino naiyāyikamīmāṃsakādayaḥ | na samāse śaktiḥ | rājapuruṣa ityādau rājapadādeḥ saṃbandhini lakṣaṇayaiva rājasaṃbandhavadabhinnaḥ puruṣa iti bodhāt | ata eva rājñaḥ padārthaikadeśatvān na tatra ṛddhasyetyādiviśeṣaṇānvayaḥ | «padārthaḥ padārthenānveti na tu padārthaikdeśena» ity ukteḥ | «saviśeṣaṇānāṃ vṛttir na vṛttasya ca viśeṣaṇayogo na» ity ukteś ca | na vā [205] ghanaśyāmo niṣkauśāmbir goratha ityādāv ivādi prayogāpattiḥ | lakṣaṇayaivoktārthatayā «uktārthānām aprayogaḥ» iti nyāyena ivādīnām aprayogāt | nāpi «vibhāṣā» iti sūtram āvaśyakam, lakṣaṇayā rājasaṃbandhyabhinna iti bubodhayiṣāyāṃ samāsasya, rājasaṃbandhavān iti bubodhayiṣāyāṃ vigrahasya ca, prayoganiyamasaṃbhavāt | nāpi «śaktiḥ paṅkajaśabdavat»{paṅkajaśabdatvāt, éd. HSG.} iti paṅkajaśabdapratidvandvitā śaktisādhikā | tatrāvayavaśaktim ajānato 'pi tato bodhāt | na ca śaktyagrahe lakṣaṇayā tasmād viśiṣṭārthapratyayaḥ saṃbhavati | ata eva rājapadādiśaktyagrahe rājapuruṣa ityādisu na bodhaḥ | na ca citragur ityādau lakṣaṇāsaṃbhave 'py aṣaṣṭḥyarthabahuvrīhau lakṣaṇāyāḥ asaṃbhavaḥ, bahuvyutpatti[206]bhañjanāpattir iti vācyam | prāptodaka ityādau udakapade eva lakṣaṇāsvīkārāt | pūrvapadasya yaugikatvena tatra lakṣaṇāyā dhātupratyayatadarthajñānasādhyatayā vilaṃbitatvāt [207] pratyayānāṃ saṃnihitapadārthagatasvārthabodhakatvavyutpattyanurodhāc ca | ghaṭādipade cātiriktā śaktiḥ kalpyamānā pratyekaṃ varṇeṣu bodhakatve 'pi viśiṣṭe kalpyate, viśiṣṭasyaiva saṃketitatvāt | prakṛte cātyantasannidhānena pratyayānvayasaulabhyāyottarapade eva lakṣaṇā kalpyata iti viśeṣaḥ | svīkṛtaṃ ca ghaṭādipadeṣv api caramavarṇasyaiva vācakatvaṃ mīmāṃsakaṃmanyair ity āhuḥ | atrocyate | samāse śaktyasvīkāre viśiṣṭasyārthavattvābhāvena prātipadikatvaṃ na syāt | ata evārthavatsūtre bhāṣye «arthavad iti kim [208] arthavatāṃ samudāyo 'narthakaḥ, daśa dāḍimāni ṣaḍ pūpāḥ kuṇḍam ajājinam»{ajā 'jinam, éd. Baroda, éd. HSG.} iti pratyudāhṛtam | evaṃ ca rājapuruṣapadayos tvanmate pratyekam arthavattve 'pi samudāyasya daśadāḍimānivad anarthakatvāt prātipadikatvānāpatteḥ | na ca «kṛttaddhita» iti sūtre samāsagrahaṇāt tatsaṃjñeti vācyam | tasya niyamārthatayā bhāṣyakṛtaiva pratipāditatvāt | anyathā siddhiṃ vinā niyamāyogāt | ata eva rājñaḥ puruṣo, devadattaḥ pacatītyādivākyasya, mūlakenopadaṃśam ityādeś ca na prātipadikatvam kiñca samāse śaktyasvīkāre śakyasaṃbandharūpalakṣaṇāyā apy asaṃbhavena lākṣaṇikārthavattvasyāpy asaṃbhavena sarvathā prātipadikatvābhāva eva niścitaḥ syād iti svādyanutpattau «apadaṃ na prayuñjīta» iti bhāṣyāt samastaprayogavilayāpatteḥ || atha tiptasjhīty ataḥ tīty ārabhya ṅyossubiti pakāreṇa tippratyāhāro{titpratyāhāro, éd. HSG.} bhāsyasiddhaḥ, tatparyudāsena «atip prātipadikam» ity eva sūtryatām, tataḥ «samāsaś ca» iti sūtraṃ niyamārtham astu kiṃ sūtradvayeneti suptiṅantabhinnaṃ [209] prātipadikam ity arthāt samāsasyāpi sā syād iti «samāsaś ca» ity asya niyamārthatvaṃ sulabham iti cet, satyam | pratyekaṃ varṇeṣu saṃjñāvāraṇāya «arthavat» ity asyāvaśyakatvena samāse 'vyāptis tadavasthaiva | tathā ca prātipadikasaṃjñārūpakāryam evārthavattvam anumāpayati | samāso 'rthavān prātipadikatvāt | yan nārthavat tan na prātipadikam | abhedavivakṣāpakṣe «bhū sattāyām» ityādy anukaraṇavad iti [210] yat tu «padārthaḥ padārthenānveti» iti «vṛttasya viśeṣaṇayogo na» iti vācanadvayena ṛddhasyetyādi viśeṣaṇānvayo na bhavati, tat tu samāse ekārthībhāve svīkṛte 'vayavānāṃ nirarthakatvena viśeṣaṇānvayāsaṃbhavāt phalitārthaparam asmākaṃ, yuṣmākaṃ tu apūrvavācanikam iti gauravam ity agre vakṣyate [211] yat tu pratyayānāṃ sannihitapadārthagatasvārthabodhakatvavyutpattir iti tan na | upakumbham ardhapippalīty ādau pūrvapadārthe vibhakyarthānvayena vyabhicārāt | mama tu pratyayānāṃ prakṛtyarthānvitasvārthabodhakatvavyutpatter viśiṣṭottaram eva pratyayotpatter viśiṣṭasyaiva prakṛtitvāt viśiṣṭasyaivārthavattvāc ca na doṣaḥ [212] kiñca rājapuruṣādau rājapadādeḥ saṃbandhini saṃbandhe vā lakṣaṇā | nādyaḥ | rājñaḥ puruṣa iti vivaraṇavirodhāt | vṛttisamānārthavākyasyaiva vigrahatvāt | anyathā tasmāc chaktinirṇayo na syāt | nāntyaḥ | rājasaṃbandharūpapuruṣa ity anvayaprasaṅgāt | nanu tarhi vaiyākaraṇa ity asya vyākaraṇam adhīte iti, pācaka ity asya pacatīti kathaṃ vigrahaḥ | vṛttisamānārthatvābhāvād ity ata āha | ākhyātaṃ taddhitakṛtor yat kiñcid upadarśakam guṇapradhānabhāvādau tatra dṛṣṭo viparyayaḥ || iti taddhitakṛtor yat kiñcid arthabodhakaṃ vivaraṇam ākhyātaṃ tiṅantam iti yāvat | tatra vivaraṇavivriymāṇayor viśeṣyaviśeṣaṇabhāvaviparyayo dṛṣṭa iti | kṛdantaddhitāntayor āśrayaprādhānyam, ākhyāte vyāpārasyeti bodhyam | nanu [213] rathantaraśabdād rathikasyāpi pratyayaḥ kiṃ na syād iti ced, maivam | «rūḍhir yogārtham apaharati» iti nyāyāt | nanu viśiṣṭaśaktisvīkāre paṅkajapadād avayavārthapratītir mā bhūt, samudāyaśaktyaiva kamalapadavat puṣpaviśeṣapratyayaḥ syād iti cet, na | «jahatsvārthā tu tatraiva yatra rūḍhir virodhinī» [214] ity abhiyuktokteḥ, avayavārthasaṃvalitasamudāyārthe padme śaktisvīkārāt | ata eva caturvidhaḥ śabdaḥ | yathā rūḍhaḥ, yogarūḍhaḥ, yaugikaḥ, yaugikarūḍhaś ceti | avayavārtham anapekṣya samudayaśaktimatreṇārthabodhakatvaṃ rūḍhatvam, rathantaram ityādau | avayavārthasaṃvalitasamudāyaśaktyā 'rthabodhakatvaṃ yogarūḍhatvam, paṅkajam ity atra | avayavaśaktyaivārthabodhakatvaṃ yaugikatvam, pācikā, pāṭhiketyādau | avayavaśaktyā samudāyaśaktyā cārthabodhakatvaṃ yaugikarūḍhatvam | maṇḍapānakartṛparo 'pi gṛhaviśeṣaparo 'pi maṇḍapaśabda udāharaṇam iti vivekaḥ | vyapekṣāpakṣe dūṣaṇaṃ śaktisādhakam | harir apy āha | samāse khalu bhinnaiva śaktiḥ paṅkajaśabdavat bahūnāṃ vṛttidharmāṇāṃ vācanair eva sādhane syān mahad gauravaṃ tasmād ekārthībhāva āśritaḥ || iti paṅkajaśabde yogārthasvīkāre śaivalāder api pratyayaḥ syāt | vṛttidharmāḥ viśeṣaṇaliṅgasaṃkhyādyayogādayaḥ «saviśeṣaṇānāṃ vṛttir na...» ityādi vācanair eva sādhyāḥ tattadvacanasvīkāre{tattadvavacana°, éd. Baroda.} eva gauravam | mama tu ekārthībhāvasvīkārād avayavārthābhāvād viśeṣaṇādyayogo nyāyasiddhaḥ, vacanaṃ ca na kartavyaṃ nyāyasiddhaṃ ceti lāghavam | vyapekṣāyāṃ dūṣaṇāntaram āha [215] cakārādiniṣedho 'tha bahuvyutpattibhañjanam kartavyaṃ te nyāyasiddhaṃ tv asmākaṃ tad iti sthitiḥ || ghaṭapaṭāv iti dvandve sāhityadyotakacakāraniṣedhas tvayā kartavyaḥ | ādinā ghanaśyāma ityādau ivaśabdasya | mama tu sāhityādyavacchinne śaktisvīkārāt «uktārthānām aprayogaḥ» iti nyāyāt teṣām aprayogaḥ | bahuvyutpattibhañjanam iti aṣaṣṭḥyarthabahuvrīhau prāptodaka ityādau pṛthakśaktivādināṃ mate prāptikartrabhinnam udakam ityādi bodhottaraṃ tatsaṃbandhigrāmalakṣaṇāyām api udakakartṛkaprāptikarmagrāma ity arthālābhe prāpte prāpteti ktapratyayasya kartrarthakasya karmārthe lakṣaṇā, tato 'pi «samānavibhaktikanāmārthayor abheda eva saṃsargaḥ» iti vyutpattyā udakābhinnaṃ prāptikarmeti syāt | udakasya kartṛtayā prāptāv anvaye tu nāmārthayor abhedānvayavyutpattibhañjanaṃ syād iti tātparyam | «nāmārthaprakārakaśābdabuddhitvāvacchinnaṃ{°prakārakaśabdabuddhi°, éd. HSG.} prati vibhaktyarthopastiteḥ kāraṇatvam» iti vyutpattibhañjanaṃ ca | mama tu pṛthakṣaktyanaṅgīkārāt viśiṣṭasyaiva viśiṣṭārthavācakatvāt nāmārthadvayābhāvān na kvacid anupapattir ity alam paramalaghumañjūṣā samāptā [216]